Mjā, šodien palīdzēju bērnības draudzenei pieskatīt viņas klasesbiedrenes 2vus bērnus, Katrīnai 3,5g un Emīlam 1,3g. Viss dikti jauki un feini. Līdz vienā brīdī puika gribēja tikai mani, stiepa rociņas pretī un sauca par mammu, un ne reizi vien. Diezgan jokaina sajūta. Kaut pirmo reizi redzēju abus mazos. Pat tad, kad braucu projām, Emīls sēžot miesīgas mātes klēpī stiepa mazās rociņas manā virzienā. Heh, tiešām jokaina sajūta, kaut kā paurī/sirdī nostrādāja cits ritms, pirmo reizi tāda sajūta. Un tak es viņam neko TĀDU nedarīju.
Daroties ar Emīlu sagribējās, lai man ir tāds mazais kā Emīls. Heh.