FU, kā es nobijos. Tikko ar skaļu blīkšķi uz galda uzleca liels zaļš sisenis. Fufufufu. Nu nepatīk man tādi radījumi. Tā kā neviens nav mājās, man bij jāpārvar bailes un kaut kā jāiedabū tas briesmeklis trauciņā, puslitra burciņa kā reiz ir piemērota tādam kukainim. Necerēti veikli kukainis tapa iedabūts traukā, jāatzīst, ka pats ielīda. Tagad izdomāt vajadzētu ko ar briesmekli iesākt. Tikai man viens nav skaidrs, KĀDĀ veidā tas ir nokļuvis manā istabā, ja es dzīvoju otrajā stāvā? Īsti negribas ticēt tam, ka tāds mazs zaļš subjekts ir spējīgs uzlekt līdz otram stāvam. Lai gan man visu laiku logs ir vaļā. Ā, tak viņi lido arī, ne tikai lec. Dzīvā daba ienāk pilsētā.
|