|
|
|
Jūlijs 30., 2015
20:43
Kur lai izliek to sakrāto agresiju?
|
Jūlijs 17., 2015
00:04
7 gadu periods. Kaķis kaitina. Pati sevi arī. Bērns slimo, esmu sūdīga māte. Un sūdīgs cilvēks. Nu jau viss. Cik varēju, tik varēju. Turpmāk būšu atomos un molekulās, pofig par visu visumu. Tiešām.
|
Jūnijs 1., 2015
15:05
dots- četras dienas, kuras jāpavada ārpus mājām, vēlams vispār ārpus Latvijas. vēl dots auto un sakravāti koferi. un bērns, kam bez 5 mēnešiem divi gadi. jāizbrauc rīt no rīta. blisinos uz visām pusēm, visur gribu. gribu arī ko īpašu, lai ir ko atminēties vecumdienās. visa tāda apjuku. bijām plānojuši uz Slovākiju, bet tam laika nepietiks, ehhh ehhh ēeehhh.
|
Maijs 8., 2015
12:45
Priekšlietu ministrs
|
Maijs 5., 2015
11:50
veselīgs dzīvesvaids
|
Aprīlis 27., 2015
14:05
man ir tāds kurpnieks, kurš salabotos apavus pienes klāt darbā.
|
Aprīlis 16., 2015
11:30
esmu savu iekšējo pūci tiktāl izdresējusi, ka mostos nu jau bez modinātāja ap septiņiem. vēl tikai iekšējais sliņķis jāizdresē, lai tieku arī no gultas laukā laicīgi. citādi nekādā jēgā.
šovakar ceru tikt uz teātri. kādu prieku taču dzīvē vajag pēc tām nopļūčītām trušu pakaļām un novēmušos kaķi (šis iedomājies, ka viņam garšo siens)
|
Aprīlis 8., 2015
12:16
man bija tādas divas nedēļas, ka vēl šodien reibst galva...
|
Aprīlis 2., 2015
10:31
man patīk Liepājas takši. šorīt iekāpju mašīnā un smaidīgs taksists man- nu, uz mājām, ja? un es saku, jā, tikai uz blakus māju, pie aukles uzreiz. un visiem viss ir skaidrs. neesam pazīstami, nesarunājamies, es tikai pēdējā laikā bieži braukāju vienā un tai pašā maršrutā.
|
Marts 26., 2015
20:22
Dažreiz esmu stiprāka par savu vājumu un gudrāka par savu stulbumu. Bet. Situācija vienalga nav izrisināta un problēma ir nerisināta.
|
Marts 13., 2015
20:09
Kaut kāda tāda pilna sirds, kā bērzam pavasarī. Ja ieurbs, tad tecēs. Labāk jau lai ne. Taupīs spēku vasarai.
Dēlam šodien vārdadiena. Milzums negaidītu sveicienu, daudz gaidītu, viena publiska dāvana un divi klusumi. Pozitīvs uzvar!
|
Februāris 24., 2015
10:53
man vienīgās izklaides ārpus mājām ir darbs un dakteri. šodien dakteris, tāpēc smuki sapucējos :)
|
Februāris 23., 2015
14:13
kam lai tic, ja pats tuvākais cilvēks pieviļ?
|
Februāris 12., 2015
18:25
Ugunsnelaimes izvelšanās iemeslu noskaidros (liepajniekiem.lv). kļūdas izvelsme pavisam parasta- noskaidroja es.
|
Februāris 11., 2015
16:40
ak debess, dod plintu!!!
|
Februāris 7., 2015
11:26 - retorisks jautājums
kā lai iedvesmo kolēģus atbrīvoties no veciem hlamiem darba vietā?
|
Janvāris 30., 2015
19:01
es esmu par abortiem. tīri subjektīvs, uz personīgo pieredzi balstīts viedoklis. neesmu iedziļinājusies likumos un projektos un netaisos. vai tie, kuri lems tagad, zin, ko nozīmē būt par negribētu bērnu? vai pazīst kādu tādu? es pazīstu, pārāk daudz. tie gadi, ko nostrādāju specskolā, ir ar sekām. bērni ar izkropļotām psihēm, bērnunama bērni, ielu bērni. vecāki, kuri netiek galā ar saviem pienākumiem un tam ir dramatisks rezultāts. tūkstošiem nelaimīgu dzīvju, kas ietekmē ne tikai tuvākos, bet visu sociālo situāciju kopumā. cik no tiem, kuri saka- atdot adopcijai, paši ir adoptējuši?
un pavisam personīgi. man bija mana izvēle, pavisam privāta, un tā varēja būt aborts. Latvijā ir 30 procentu vientuļās mātes. šādu vai tādu apstākļu dēļ, bet vientuļas. esmu viena no viņām un zinu, kāda tā ir elles cīņa par izdzīvošanu. ne visiem tam pietiek spēka, un arī man ne katru dienu pietiek. humānisti, kas runā, ka katram ir tiesības uz dzīvību, aizmirst, ka tālāk seko tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi. kā to nodrošināt?
un tēvi? kāpēc visa atbildība un nosodījums sievietēm? vai kāds no tēviem kādreiz ir bijis blakus savai sievietei šajā plēsīgajā operācijā, kura plēš ne tikai organismu un pašapziņu? vai kāds no viņiem patiešām spēj izprast ko tādu? vai kāds ir saņēmis personīgu un sabiedrisku nosodījumu par to?
|
Janvāris 19., 2015
19:28
Man šodien bija brīvdiena, aizvedu dēlu pie aukles, pārnācu mājās un stundu gulēju vannā. Domāju visādas domas. Kopš Arno pieteicās, esmu kļuvusi garlaicīga. Lielākoties sev. Esmu bijusi divreiz teātrī un uz vienu nelielu koncertu. Pēc vannas braucu uz slimnīcu, skrīninga rezultāti gatavi. Un- sūdi vagā, kā saka mans opis. Turpmāk katru pusgadu pārbaudes, nekādu stresu, nekādu smagumu, miers un harmonija. Ha. Es zināju, ka nebūs viegli, būt par vientuļo māti bija mana izvēle un esmu laimīga par to. Bet ja prognozes ir patiesas, tad ko darīt? Esmu nobijusies, man gribas pārvērsties mazā lapu kaudzītē rudenī.
|
Decembris 30., 2014
20:29
Nopirku šampanieti. Ja nu kāds rīt tomēr atnāk ciemos. Vai arī neatnāk. Abi varianti derēs. Bez stresa.
|
Decembris 22., 2014
12:57
šorīt pamodos nogurusi. naktī sapnī visādi bijušie. pamatīgi piekāvu savu problēmcilvēku. satiku bijušo mīļāko režisoru, kurš mani nobučoja uz lūpām un uzaicināja nakts vakariņās uz Rīgu. tad vēl klases biedrs (kuru esmu iepļaukājusi dzīvē). sēdējām skolas meiteņu tualetē uz palodzes, pīpējām un apspriedām, kā viss ir mainījies. pa starpai vēl pamanījos ar iepirkumu ratiem izpildīt akrobātiskus trikus lecot pa daudzstāvu mājas balkoniem uz leju. un piekritu filmēties japānas asa sižeta filmā. ar tādiem sapņiem nemaz TV nevajag.
|
|
|