|
|
|
Jūnijs 27., 2016
14:47
nu re nu.
esmu tikusi pie divām papildus brīvdienām mājas kārtošanai. Ernesto traka alerģija no odu kodumiem plus klepus un puņķi, daktere ieteica palikt mājās līdz trešdienai. mazais vīriņš varonīgi pacieta asins ņemšanu no vēnas, dabūja no medmāsas diplomu par drosmi. man tās četras brīvdienas bija daudz par daudz. labprāt ietu uz darbu tomēr. svētkos aizbraucām uz laukiem pie upes, ļoti mierīgi un rāmi. izlasīju Stouneru un trīs krimiķus. savedu dzīvojamā kārtībā dzīvokli. tagad nekas cits netatliek, kā ķerties pie nopietnākiem darbiem- drēbju šķirošanas, sīkiem remontiem un tādām lietām.
|
Jūnijs 15., 2016
23:25
Vienaldzība nogalina. Tātad- pret vienaldzīgajiem turpmāk cieti. Ja cilvēkam 3 gadu laikā tika dota iespēja un viņš to neizmantoja, tad nav vietas žēlastībai. Mācos būt par maitu, ja citādi nevar. Ar pliku cilvēcību puikam nepietiek,ceru, ka viņš man kādudien piedos un sapratīs.
|
21:29
Man puišeļa vasaras b/d patīk arvien vairāk. Šodien audzinātāja mēğinājusi puišelim parādīt, ka grupiņā ir arī smukas meitenes, ne tikai kakti, kur nolīst vienatnē. Laikam jau iedarbojas, jo pirms mājās nākšanas viņš mēğināja sakutināt Hannu. Mans vienpatnis kļūst sociālizēts.
|
Jūnijs 14., 2016
18:56
No b/d audzinātājas šovakar saņēmu aizrādījumu, ka mans bērns ēd zāli.
|
Jūnijs 10., 2016
20:38
Viens pac mājās. Bērns un kaķis būs no rīta. Rīga bija laba. Liepāja ir auksta.
|
Maijs 26., 2016
13:43
Guļu un elpoju. Ļauju, lai par mani rūpējas. Par pārējo nedomāju, kad sāku domāt, tad paliek sliktāk. Paņēmu slimības lapu un labi, ka tā. Man bija par daudz, daudz par daudz.
Otrdien Ernests satika tēvu. Pirmoreiz. Un pats nosprieda skaļi- es nebjigu tētu. Es piekrītu. Es arī tādu negribu.
|
Maijs 23., 2016
17:11
Es dievgodvārds neredzu variantus. Būs rītdiena, bet man nav padoma. Apnicis un tiešām nav spēku. Nav un viss.
|
Maijs 21., 2016
22:53
Es viņu satiku. Šovakar. Negaidīti. Bet nojautu, ka tā būs. Redzēju sapni. Un bija sajūta. Vienīgais vīrietis, kuru mīlu. Tā, ka pa īsto. Vienreiz un dziļi. Labi, ka puišelis satrakojās un bija iemesls nākt mājās. Citādi sadarītu sazin ko. Kristu kaunā. Tagad viss labi, esam drošībā, numuri bloķēti (viņš bija zvanījis nupat). Es gribu prom, aizmigt un pamosties pēc gadiem un nezināt, ka tā ir bijis. Aizmirst, kā Mīlestības neprātā. Viņš nāk un stāsta, katra diena kā jauna. Es sākšu no rīta. Izlikšos, ka j.k. manā dzīvē nav bijis. Tik vienkārši.
|
09:36
no rīta pamodos un nesapratu, kur atrodos. tā sen sen nebija bijis. attapos gan ātri. Grobiņa. pēcāk gāju uz autobusa pieturu un rokās man rōzā kafijas termokrūze, kā no seriāliem. elpoju pavasari, ceriņus un rapšus, pametu sērīgu aci uz kapiem, kuros divi mani jaunības draugi, Aigars un Ābolītis. jūtos veca.
|
Maijs 3., 2016
20:13
no septiņām brīvdienām piecas totāli sadirstas. atguvos tikai tad, kad sestdien tiku pie mammas, viņas brūgāna un maniem superbračkām. it kā braucām atpūsties, apskatīt vietas un izklaidēties, tā vietā dabūju izdrāztas smadzenes no cilvēka un viņa visu varošās māsas, pārliecību, ka manai intuīcijai ir vērts ticēt, ka nav jēgas tērēt laiku cilvēkam ar kuru kopīga nav nekā, kurš ir agresīvs pat pret laika apstākļiem un zvaigžņu stāvokli. kurš neciena valsti, kas nodrošina viņa iztiku un labklājību, pat ne cilvēkus, kuri ir tādi paši kā viņš- iebraucēji, laimes meklētāji un viesstrādnieki.
bāaaaah, man ir tik pilna galva, ka nesaprotu, kur likties. cilvēks saka, ka darīsim visu, ko gribu. es stāstu, ka gribu uz jūru, uz klintīm, pie dabas, gribu redzēt visu, ko var, ka puišelim patīk braukt un puišelim patīk ūdens. un? laiks slikts. vietas tālu. pilis un visi citi apskates objekti dārgi. ok, dabūjām no visuvarošās māsas apskates objektu bezmaksas kartes. aizbraucām uz pili (trešajā dienā). no pils redzams, ka turpat jūra, iznīdēju, aizbraucām, tur tieši bēgums, kilometri bez ūdens, fantastika! skriet, meklēt gliemežvākus, krabjus un smukus akmeņus! bet cilvēkam- auksti, vējš... no konkrētā punkta redzams, ka pāris kilometru attālumā ir grandiozas klintis. saku- braucam, gribu redzēt! cilvēks saka, ka tālu un viņš nezin, kā tur aizbraukt. labi, man nav tiesību, ar auto braukt neprotu, bet nu skaidrs, ka braucot uz priekšu pa ceļu, pa kuru atbraucām pie jūras, tiktu arī pie tām klintīm. tā vietā neko nepaskaidrojis- aizved mūs mājās. jo- auksts, tālu. 10 km ir tālu?
nākamā diena. braucam skatīties fosīlijas. nu feini, skaista pilsēta, skaisti skati, it kā okeāns, bet nav jau nozīmes, jo ir tā, kā man patīk. daba, ūdens, akmeņi... un tālumā redzamas klintis, kurās es tiešām gribu uzkāpt!!! 15 min brauciens no vietām. saku, lūdzu, lūdzu! un- nē. tālu. visuvarošā māsa gaida ciemos, kūku cep un jāsteidzas. un- kā viņa māsa saka (un taisnība jau ir)- ilze, tu šeit esi visitor, tev nav tiesību, ja gribi ko kontrolēt, tad pako koferus un brauc dzīvot šeit. es zinu, es baigi nīdu tagad, bet es gribēju izbaudīt savas sūri grūti pelnītās brīvdienas un neizpildītos studiju darbus. kad aizbraucām pie māsas uz kūku- vēl nebija gatava, izcepās pēc stundas. labi, ka vismaz bija garšīga. māsa pieslēdzās uz 8 minūtēm, jo- pakoja mantas, lai brauktu ar savu dzīvesbiedru ceļojumā uz Velsu :) visas tās stundas, ko būtu varējuši kāpt un nokāpt... un es tiešām saprotu, ka viņš cenšas un dara, bet ir jāredz nedaudz plašāk.
pa vidu vēl vēl daudz visādi realitātes murgi, tur nav jāiedziļinās, jo pretīgi. mēs tikām pie Arno omes un opja, sestdienas vakarā. un maniem brāļiem. oi, tur ir humors, kilometri un spēks, Māris un Mārtiņš iemācīja šaut ar pistoli pa baloniem, Ivars parādīja Arno, kas ir datorspēles, Inta un mazais Arno brālēns- forši redzēt, kā mazulis aug.
un te nu ir mana skaidrība, nav jēgas izniekot laiku cilvēkam, kurš sevi mīl tik ļoti daudz, ka neredz, kas notiek apkārt. kurš nepilda solījumus. kurš neredz jēgu.
es meklēju prieku. es prieku arī arī atrodu!
|
Aprīlis 21., 2016
14:44
šodien klātienes uzziņas sniedzu vienam ASV pilsonim. viņš jau pie manis bija iepriekš bijis, toreiz palīdzēju viņam atrast veidlapas, ko iesniegt ASV vēstniecībā pazaudētas pases atjaunošanai. šoreiz viņš nāk un tā viltīgi smaida- ai nōv, jū spīk ingliš! sniedz man vecu šīfera gabaliņu un jautā- kas tas ir, kur lieto, kāpēc vairs nelieto un kāpēc tādi mētājas uz ielas. vispirms viņš esot iedomājies, ka tas kāda sena dzīvnieka atlieku gabaliņš. lieki laikam piebilst, ka kungs bija krietnā šmicelē. nu neko, uzziņu nodaļa paliek uzziņu nodaļa... ziņas viņš dabūja, aizgāja priecīgs un drusku kā palēkdamies.
|
Marts 13., 2016
12:51
Man ir mērena histērija un pamatīga panika. Es negribu braukt, es negribu puiku atstāt, es negribu palikt bez viņa.
Esmu vārgulis. Esmu iedzīvojusies savā alā un neesmu gatava atstāt savu komforta zonu. Bet mums abiem tas nāks par labu, es būšu gudrāka un viņš neatkarīgāks.
Kas Rīgā vērts notiek pa vakariem? Kur likties, ja negribas sev acīs skatīties?
|
Marts 11., 2016
10:22
es- kur mēs iesim?
Ern. - uz dājziņu
es- kas tevi tur gaida?
Ern.- dājzeņi
|
Marts 9., 2016
14:23
man ļoti noderētu brīnums. un pat vairāki.
|
Februāris 25., 2016
12:47
šorīt, nākot uz darbu, apstājos krustojumā, gaidot zaļo gaismu. pretējā pusē stāv liela auguma vīrs ar taksīti saitē. taksītis tāds dricelīgs, rausta saitīti. straujā solī viņiem no mugurpuses tuvojas sieviete, gatava mesties pāri ielai pie pirmās izdevības. vīrietis, kuram apnicis sunīša nervozums, skaļi saka: nu stāvi taču! sarkans! uz ko sieviete izbrīnīti apstājās un godīgi sagaidīja zaļo vērojot vīrieti ar suni. vīrietis sievieti gan nemaz neievēroja. tur būtu varējusi sanākt romantiska iepazīšanās.
|
Janvāris 28., 2016
00:01
no pamatskolas angļu valodas stundām man ļoti iespiedusies galvā frāze- nedzenies ap krūmu. paldies skolotājai, kura iedzina izrunu, vienmēr izbraucu ar to, bet valodas izjūta man tikai lasot un klausoties, kontekstā.
ta nu, ne jau par to. aizvadīju savus mīļākos svētkus, esmu priecīga. spēlējām skrabli, krustmāte palika līdz beidzamai minūtei, Māris salaboja elektrību, visi visu apēda, dabūja ābolkūku brokastīm līdzi.
šī bija mana mīļākā vārdadiena ever, kopš sevi atceros. tāda maza, sirsnīga, lokāla, ar interpilsētu pieskaņu, bučukiem, melnā cauruma piesaukšanu, zvanu septiņos no rīta un visu citu mīļu.
ko es zinu- es esmu maziņš, trausliņš glāsteciņš,šonakt priecīgs cilvēciņš.
|
Janvāris 19., 2016
10:08
lasīju šonakt līdz 4:25, izslēdzu gaismu un ieripinājos zem segas un jau laidos miegā, kad 4:28 mani pārbiedēja pamatīgs pērkona blīkšķis un zibeņi. janvārī! toties šodien laba strādāšana, jo neizgulētais miegs nomāc visas pārējas domas un varu nodoties veiksmīgam darbam.
|
Novembris 19., 2015
19:27
Šodien bibliotekā ienāca gados jauna apmeklētāja un jautā kolēğei- jūs kaut ko no latviešu literatūras ar saprotat?
Es gan nedzirdēju atbildi, jo paslēpos, lai sasmietos.
|
Novembris 13., 2015
18:06
Pilnīgs piektdienas vakars. Darbā daudz smējāmies, tāds lokālais melnais homors, bet palīdz.
Zupa gatava, bērns paēdis. Uzdejojām prieka deju abi.
Atdevu milzu čemodānu ar Arno drēbēm labdarībai.
Šorīt izņēma šuves, divas rētas ok. Trešo jāvēro.
Priekšā divas brīvas dienas. Divas dienas bez solījumiem, sociāliem pienākumiem un saistībām. Mani nekur negaida. Mūs nekur negaida. Nav ne skumji, ne priecīgi.
|
Augusts 23., 2015
19:05
Negribu lidot, negribu apciemot, negribu ceļot. Ceru, ka visi ne līdz rītam būs pazuduši un viss būs manā varā. Mana beidzamā atvaļinājuma nedēļa, tai jābūt fantastiskai un iedvesmas pilnai!
|
|
|