|
|
|
Janvāris 30., 2015
19:01
es esmu par abortiem. tīri subjektīvs, uz personīgo pieredzi balstīts viedoklis. neesmu iedziļinājusies likumos un projektos un netaisos. vai tie, kuri lems tagad, zin, ko nozīmē būt par negribētu bērnu? vai pazīst kādu tādu? es pazīstu, pārāk daudz. tie gadi, ko nostrādāju specskolā, ir ar sekām. bērni ar izkropļotām psihēm, bērnunama bērni, ielu bērni. vecāki, kuri netiek galā ar saviem pienākumiem un tam ir dramatisks rezultāts. tūkstošiem nelaimīgu dzīvju, kas ietekmē ne tikai tuvākos, bet visu sociālo situāciju kopumā. cik no tiem, kuri saka- atdot adopcijai, paši ir adoptējuši?
un pavisam personīgi. man bija mana izvēle, pavisam privāta, un tā varēja būt aborts. Latvijā ir 30 procentu vientuļās mātes. šādu vai tādu apstākļu dēļ, bet vientuļas. esmu viena no viņām un zinu, kāda tā ir elles cīņa par izdzīvošanu. ne visiem tam pietiek spēka, un arī man ne katru dienu pietiek. humānisti, kas runā, ka katram ir tiesības uz dzīvību, aizmirst, ka tālāk seko tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi. kā to nodrošināt?
un tēvi? kāpēc visa atbildība un nosodījums sievietēm? vai kāds no tēviem kādreiz ir bijis blakus savai sievietei šajā plēsīgajā operācijā, kura plēš ne tikai organismu un pašapziņu? vai kāds no viņiem patiešām spēj izprast ko tādu? vai kāds ir saņēmis personīgu un sabiedrisku nosodījumu par to?
|
Comments:
Arī tev paldies par ierakstu. Šis arī ir spēcīgi pateikts.
Izturību un spēku.
es arī esmu par abortiem. esmu par tiesību izvēlēties.
paldies, par šo ierakstu. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}