|
Oktobris 15., 2014
13:21 es galīgi negribētu kļūt par paranoisku un psihopātisku māti, tāpēc tagad cenšos visu tā mierīgi, bet laikam jau nav tas gadījums. vakar bērns bija otro dienu pie jaunās aukles. kad pārnāca mājās, atklāju bērnam skrāpējumus uz kakla un lielākus nobrāzumus uz krūšu kurvja. es parasti rīkojos un tikai tad domāju, tad nu nolēmu nekur neskriet un netrakot, bet šodien tā mierīgi aprunāties. un ko nu. aukle samulsa un samelojās. es gan nedomāju, ka viņa ir vardarbīga pret bērniem un gan jau ka ir bijis tā, ka viņa nepamanīja vai laikus nenoreaģēja uz notikušo. jo mans bērns nav traks, viņš neārdās un mantu kastēm neuzbrūk kā ienaidniekiem. un līdz šim ir bijis tā, ka ja viņam ko atņem, viņš necīnās, bet iet pēc nākamās mantas, un no bumbas nevar dabūt tādus zilumus. un tagad man jāizdomā, kā rīkoties tālāk. turpināt vērot šo aukli, jo visādi izdevīgi? un bērnam viņa it kā patika. meklēt citu īsti vairs nav laika, jo jau pēc nedēļas man jāatsāk strādāt. omes un opji mums nav variants. nestrādāt un turpināt vēl auklēt dēlu pašai arī nav variants, jo nevaru to izdarīt finansiāli. vēl ir Alise, bet Alise ir draugs un draugus īsti nevajadzētu pīt iekšā tādās aukļu būšanās. ehh. sūdu būšana.
|
Comments:
| From: | fleur |
Date: | 15. Oktobris 2014 - 14:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Ko viņa samelojās? Lai gan aukles ir tik sarežģīti putni....:(
samelojās, kā viņš tos zilumus dabūja. it kā spēlējoties ar bumbu. bet- bumba ir apaļa. un viņam ir divi skrāpējumi uz kakla aiz auss, zilums uz zoda un divi lieli sasitumi/skrāpējumi uz krūtīm. nu kā ir jāspēlējas ar bumbu, lai sevi šitā savainotu? un ko tad vakar viņa neko nepateica? pie šitādiem kreņķiem mans bērns noteikti aurēja kā miglas taure. viss jau normāli, es pati viņu nevaru visu laiku novaktēt, bērni tādi ir, ka krīt un sasitas. un Erno nav hiperaktīvs, viņš izvēlas spēlēties viens, neskraida un nekāpaļā visur un spēlējas mierīgi, un ja arī kāds viņam mantiņu atņem, tad viņš pagriežas un iet pēc nākamās, nevis sāk skandālu. un šodien, kad gāju puišelim pakaļ, tad aukle mūs jau sagaidīja laukā, kaut gan es aizgāju ātrāk, kā bija runāts, un par laukā iešanu nebij nekas runāts. var jau būt, ka es savu bērnu galīgi nepazīstu un kad manis nav klāt, viņš paliek traks un psiho un ārdās. vienīgā mana pieredze ar aukli bija vasarā un tā bija fantastiska. sagaidīja un atvadījās smaidīgs un priecīgs.
mana pieredze raada, ka cilveeku, kas grib aukleet nemaz nav tik maz. Varbuut tomeer, ja nesanaak atklaata saruna, tad meklee citu. Droszi vien beerns nevis ticis ietekmeets, bet kaut kur nokritis, kameer aukle bakstiijusi telefonu :( Rekomendeeju attiekties no studenteem un raudziities peec "pieauguszaam" sievieteem.
šī ir ar pamatīgu pieredzi un ar labu rekomendāciju, sieviete ap 40, pieskata vairākus bērnus uzreizi. nedomāju, ka viņa ko nodarījusi, drīzāk tiešām nav pamanījusi, kas noticis. un vakar tur bija vēl viens bērns, gan jau ka bijis kāds konflikts. es vēl sapriecājos pirms laika, ka Erno iemācīsies komunicēt ar bērniem un dārziņā būs vieglāk, kad sagaidīs rindu...
interesanti, ka viņam bija noticis un ko aukle tieši teica?
sk. augstāk :) viņa drīzāk izskatījās nobijusies un samulsusi. es jau aiznesos uz aptieku pie tantes šodien, viņa arī saka, ka aizdomīgi tie zilumi. man jau galīgi negribas trakot un ko, bet nu kāpēc viņa jau vakar nepateica, ka kas gadījies. šitā ir daudz sliktāk.
es saprotu, ka tur ir vairāki bērni? varbūt viņa nepamanīja, ka kaut kas vispār ir noticis. kas to lai zina. ar bērniem tā ir, pagriez galvu prom, pāris sekundes, bet viņi jau ir tādus podus nogāzuši.. es domāju, pēc tava jautājuma viņa sapratīs, ka jāpievērš pastiprināta uzmanība. es ceru. tas būtu pozitīvais atrisinājums. turpini vērot, ka mazais jūtās un vai nerādās vēl kādi zilumi.
vairāki, jā. bet kā var nepamanīt, ka bērns raud kā pastardienas bazūne, es nesaprotu. viskaukas jau gadās, jā, tas normāli, bet es par atklātību. tagad redz, domā ko gribi.
pag, viņš raudāja, kad Tu aizgāji pakaļ?
man liekas, ja intuīcija saka, ka nav labi, tad vajag mainīt aukli, bet no savas agrākās pieredzes ar sīkajiem varu teikt, ka tiešām bērns var pamanīties sevi satraumēt pusminūtes laikā, un nav nemaz telefonā jābakstās, lai nenoķertu to brīdi..cits jautājums, protams, kāpēc nepateica.
nu ja, es ar par to, kāpēc nepateica un kāpēc samānījās. bērni krīt un dabū punus vienā laidā un manējais nav nekāds izņēmums. un ja viņš tur kā neforši uzvedas, arī to es gribu zināt. un raudāja, jā, kad gāju pakaļ. bet varbūt sāka raudāt, jo ieraudzīja mani. nu nez. redzēs. |
|