|
Jūnijs 8., 2011
01:29 ir izvēle. pieņemt esošo situāciju kā reālu un beidzot saprast, ka cilvēks, kuru es tik ļoti mīlu man nekad neatbildēs ar to pašu.
tātad. ir variants viens. kļūt par kaut kādā ziņā maitu un izbaudīt vasaru kā romānu. no šī skatu punkta ir divas iespējas, ko šovakar saņēmu kā variantus, ja piepūlētos, tad varētu arī sanākt. iespēja viens, Gotlande un hārlijs deividsons. iespēja divi- oranžs porše un Farēru salas.
variants divi- aprakt sevi zem segām un raudāt spilvenos par to, cik esmu nelaimīga, jo mani nemīl tas, kuru mīlu es.
man liekas, ka esmu jau pietiekami veca, lai sāktu atkal baudīt dzīves garšu.
|
Comments:
Bet Tev forši tie varianti, kaut kādā ziņā abi.
Un tā ir grūta sajūta, ka zini, ka tas kuru tu mīli, tevi nekad nemīlēs. Tieši nesen par to domāju un atcerējos sen lasītu Dženetas Vintersones grāmatu, kurā viņa raksta, ka nav nekā pazemojošāka par atklāsmi, ka tas, kur mīli, nav tavu jūtu cienīgs. Kaut kas uz to pusi. Jo ir pazemojoši un sāpīgi zināt, ka tevi nemīl kāds, pēc kura mīlestības tik ļoti ilgojies. Un neko nelīdz, ka tevi mīl daudzi citi.
es par porše. maratons gan par gulēšanu mājās zem segas ...
Kāpēc lai Tev kāds izvirzītu savus variantus! TU esi savas dzīves noteicēja - tātad, kabrio un Šeišelu salas. Un nekādas raudāšanas, pēc tam nedabūsi sasārtumu projām, un rezultātā neviens tādu nekur nevedīs |
|
|
Sviesta Ciba |