Ever After - Kādi mēs esam

Kā es to redzu, tas heits vienā vai citā izpausmē ir iekšā visiem -- tādi mēs esam, cilvēki, ļoti evolucionējuši dzīvnieki ar pamatīgu psihotraumatisko bagāžu, kas apsveicami, jo nevis kā brieži vai savvaļas mustangi nobadām vai nospārdām cits citu un savācam labākās mātītes, bet pašapliecināmies nu jau augsti abstrahētā vidē, piemēram, sportā, biznesā, internetā; tie vai tās, kas to nedara, savu frustrāciju sublimē citādi, kaut vai skatoties Kas notiek Latvijā? pāri cīsiņu šķīvim vai no rītiem lamājot citus ielu satiksmes dalībniekus. Labāk taču tā, nekā iet karā vai sist sievu kā Tuvajos Austrumos, ne jau tādēļ mēs izkonkurējām neandertāliešus. Agrāk vai vēlāk viss atkal būs viens, pirms tam būs viena pasaules valdība, viena tauta un viena valoda. Kā tas tiks panākts, mums nemaz nav ne jāzina, ne jāpiedzīvo. Heitot arī var vienalga ko, katram savs, viens heito sievietes, viens sevi, cits bēgļus, cits kaimiņu. Vislabāk, protams, ir heitot selektīvi jeb individuāli, proti, konkrētas personas un parādības nevis kaut kādu kopumu, jo tas gluži vienkārši ir stulbi un tuvredzīgi. Es, piemēram, atšķirībā no iepriekšējāpriekšpēdējā pukstā citētā jaunieša, papildus konkrētu indivīdu heitošanai to arī godīgi cenšos darīt zināmu, jo tāds es esmu, cilvēks. Tikai nevajag domāt, ka sātanists lol, mūsu dievi ir daudz senāki, viedāki un stiprāki par viņu smilšu dēmoniem, viņu teātris -- nekas pret mūsu rūnām