Ever After - Kavinsky

Kavinskis ir viens no tiem dažiem, kuri visvairāk atbildīgi par 80. synthwave, retrowave, outrun u.tml. atdzimšanu un uzplaukumu š. gs. 10. gados, citiem vārdiem sakot, viens no sintezatorviļņa otrās ēras pirmajiem influenceriem, kurš patiesībā vispār tajā scēnā necik nepiedalījās ne tad, ne arī vēlāk un kura vienīgais nopelns bija lejākā skaņdarba iekļaušana negaidīti lielu (galvenokārt jau pateicoties Raienam Goslingam) popularitāti ieguvušās 2011. gada kinofilmas Drive saundtrekā. Stilīgas tačkas, neona gaismas, zamšādas cimdi, sterils smūtīness, šalants nonšalantums un viss tas.

Šoruden Kavinskis izsludinājis atgriešanos (19. novembrī parādījās pirmais singls no gaidāmā albuma Reborn), turpinot likt mīksto uz to, ka daži lohi viņu tur teju vai sintezatorviļņa dieva godā (man kaut kur jābūt pieglabātam vienam nievājošam tvītam), un skaidrs, kāpēc, jo tas vienkārši ir funky 21. gadsimta 20. gadu ciparpops. Pirms gada vai diviem daži pāris mēnešus sw klausījušies čajņiki sajūsmā spiedza par "sintezatorviļņa" (īstenībā sintpopa) elementiem Spotify ka tik ne klausītākā mākslinieka The Weeknd tabu un tabullauzī Blinding Lights, bet, manuprāt, pārspīlēti, jo arī tas ir tikai 21. gs. 20. gadu ciparpops ar sintezatorvilnīgu produkciju. Ja uzreiz pēc tam paklausās A-ha klasisko Take on Me, līdzības kā dziesmas melodijā un taktsmērā, tā sentimentā nevar nepamanīt. Bet A-Ha ir tipisks sintpops.

It's not like I'm playing a gatekeeper here though, jebšu darksynth (= dark synthwave) nemitīga jaukšana ar darkwave jau ir žanra klasika... vai klīnika (esmu FB DarkSynth kopienas moderators un actually it is mostly geitkīpings I do there)

Audiatūras saraksts:

Kavinsky - Nightcall (Blade Runner 2049 edit)
Kavinsky - Renegade (Reborn, 2021)
The Weeknd - Blinding Lights (After Hours, 2020)
A-ha - Take on Me (Hunting High and Low, 1984)