Ever After - Sin City

Tulkoju kārtējo arheoloģiskas ievirzes seriālu un kā vienmēr uzzinu daudz jauna un interesanta. Piemēram, Bībelē visai neglaimojoši aprakstītā Sodoma, visticamāk, gājusi bojā virs Nāves jūras eksplodējot meteorītam (kaut kas līdzīgs Tunguskai '1908), kas sodomītus burtiski izsmērējis pa sienām, sprādziena izraisītais cunami saindējis augsni ar sāli, tāpēc konkrētā teritorija 700 gadus nav tikusi apdzīvota, u.t.t. Bet stāsts nav par to. Lokalizācijas nolūkos nācās pārlasīt 1. Mozus grāmatas 19. nodaļu, un man metaforiski atkārās žoklis. Iesaku ar to iepazīties katram Svētajos Rakstos dibināto "tradicionālo" ģimenes vērtību aizstāvju dubultmorāles pētniekam. Pasakas kodols gan jau vairumam ir labi zināms -- Ābrams pierunā Dievu nenopostīt Sodomu uzreiz, bet dot iespēju atrast tajā vismaz desmit tikumīgus cilvēkus. Tad nu Dievs sūta turp divus eņģeļus, kurus vietējie tūlīt grib "iepazīt" (tipa, izvarot), bet Ābrama brāļadēls Lats uzņem pie sevis, vietā izvarošanai piedāvājot abas savas meitas-jaunavas (pirmais psc), jo viesmīlība, saproties, pirmajā vietā. Tālākie 20 panti apraksta visu to sāgu ar sēru, uguni un Lata ģimenes bēgšanu, bet pēdējie (30--38) ir otrs megapsc -- abas minētas meitas nespēj tikt pie vīriem, tāpēc uz maiņām piedzirda savu supertikumīgo tēti un ieņem no viņa dēlus, kuri vēlāk kļūst par ievērojamiem jūdu ciltstēviem. Te tev nu bija tradīcijas! Labi, ka vismaz Kabala neinterpretē rakstus burtiski, bet, nez, kādu morāli šajā saskata tie, kas to dara?