/**\ mūldēšana, ibio... baj veganblackgayjewfeministiclyatheisticantifa -
July 17th, 2022
10:55 pm

[Link]

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šodienas kalnu biju ilgi gaidījis. Ar bērniem tur iet nevarēju, viens negribēju un Krzysztofs vienmēr kaut ko citu piedāvāja. Tāpēc arī vakar devāmies uz vistālāko kalnu.
Daudz ripojušu akmeņu un dubļu. Pa ceļam satikām astoņus cilvēkus, neviens līdz galam nebija ticis. Apmēram 100m no augšas bija iestrēgusi sieviete, kurai bija sākusies panikas lēkme. Mazliet parunājām un izskatījās, ka viņas partneris saprot ko dara (vakar ar vienu aci pieskatīju acīm redzami neveselu onku, kurš kāpa lejā ar spieķīti un vairakas reizes skaļi, sāpēs bļaudams krita, taču no palīdzības atteicās. Respect! Tur gan nebija tik stāvs un nekur tālu aizvelties nevarēja, taču daudz nevajag lai galvu pret akmeņiem atdauzītu). No stāvvietas līdz augšai ejamais attālums 1.1km, kuru laikā jāpieveic 500 augstuma metri. Ja paklūp pie augšas esot, apstāties izdotos tikai 300m zemāk. Katru gadu kāds tur iet bojā (šogad kaut kāds spāņu džeks) un glābeji tiek saukti bieži, jo bieži. Cirtnis ir, varbūt beidzot jānopērk krampōni un jāmēģina arī ziemā uzkāpt.
Ieliku bildes stravā un instagramā, bet nu tur slīpumi/stāvumi/augstumi īsti nav saprotami.

Lejā sagaidīja daži skatītāji, no kuriem viens bija atbraucis ar pilnīgi jaunu āfriku. Parunājāmies, piedāvāja izbraukt, taču atteicos, jo biju piekusis un nekad iepriekš ar automātisko kārbu nebiju braucis. Nu, it kā jau parasts skūteris, taču viņš pirms tam sūdzējās, ka nestrādājot tik labi kā gribetos, pārslēdzot ātrumus manuāli, bet tur pie kreisās rokas ir 17(!!!) dažādas pogas. Septiņpadsmit!!! Saskaitīju. Pie labās rokas apmeram tik pat. Pārsteidzoši neērta sēdēšana, kantains beņķis un stūre likās augsta, rokas sanāk turēt gandrīz taisni izstieptas. Nez, varbūt tā vajag un ir ērti. Bet nu forši, forši, ja ir lieki 20k.

Atpakaļceļā izdevās neapmaldīties, lai arī waze atkal neceļos gribēja vest. Sākumā kaut kā nevarēju sakoncentrēties, vairākas reizes stājos kaut ko pieregulēt, līdz izdomāju izdzert vēl vienu kafiju, pēc kuras viss aizgāja kā pa sviestu. Nogalināt neviens nemēģināja un bīstamākais moments bija muša, kas 50km starp manu seju un ķiveres stiklu notusēja. Un 24/7.

(Leave a comet)

Powered by Sviesta Ciba