citi

No reklāmas: “…un tad mana otrā pusīte nolēma mani iepriecināt.”

Ētikas un dharmas noriets, aklais dopamīnogēnais materiālisms, megakorporāciju kā despotisma warlords, kas klusiņām kaut kur fonā caur kuluļošanu, šantāžu, vardarbību ietekmē valsts varas augstākos pāratāvjus, kuri šajā norieta/kali yuga laikmetā ir trulākie savu hendleru rupori, kuri bez jebkādām morāles pazīmēm (bieži nàkuši no komunistu LPSR funkcionāru ģimenēm- senči nodeva tautu, tagad viņu kārta turpināt pilsīt savu žults karaļu mandātu.

Ko es vēlētos, lai civilizācija saprot par šo atnākušo tumsas laikmetu- ka tas automātiski nenozīmē ļaunuma triumfu, morāles roku absolūto nolaišanos un padošanos tumsai.

Es šo jauno ēru tveru arī no pozitīva skatu punkta- šis ir individualizācijas laikmets kā pretstats kolektivizācijai. Mērķis ir nomainīt OGLEKĻA dievu pret SILIKONA dievu. Taču vispirms cilvēcei jāpieredz mentāla transcendence. Un tā sākas katra indivīda apziņā. Jo apzinātāks indivīds ir (no skatu punkta “atvērtāks, ar mazāk kognitīvi-biheivjorāliem aizspriedumam, minimāli pakļauts sabiedrības un vienaudžu ietekmei, jo katrs indivīds vēl izteiktāk atradīsies savā mazajā info burbulī. Sevišķi, ja sistēmas, kas mums būtu atkal jādekonstruē gan jēdzieniski, gan fiziski - ar molotova kokteiļiem vienā un noasinātiem šķēpiem otrā.

Katra individualitāti alkstoša cilvēka pienākums šajā ērā balstīts uz viņu ieguldījumu savā garīgumā. Prāta un domas kultūrā.

Vien iemācoties pareizi spriest, cilvēks var sev viegli dekonstruēt šo realitātes pieredzes nomaiņu. Un paņemt sev no tā visa, ko vajag.

Tāpēc jau ir tas teiciens - SURF THE KALI JUGA. Tas nav skumju, kontenplācijas, nostaļģijas laikmets. Bet gan lēciens nezināmajā. A leap of faith, If you will.

Atnākot no koncerta, pēkšņi atceros par vienu super mīļu Korn dziesmu no, ja nemaldos, Issues albuma. Here to Stay. Diezgan kompekss skaņdarbs priekš Korn. Tur daudz kas notiek un labi tiek maniuplēts ar vaibiem/vibrācijām, to attīstību, nomaiņu.

https://www.youtube.com/watch?v=pr3x7tS__dE

Džarbo koncerts bija burvīgs - pavadīju visu koncertu ar acīm ciet, sēžot uz grīdas pie skatuves. Nenormāli kluss skaļās mūzikas koncerts. Fascinēja, kā viņa vienkārši aprāva enerģiju un pazuda no skatuves. Cilvēki vēl 10 minūtes pēc nespēja attapties, ka pieredze ir noslēgusies. Viņa ir īstākā pitone.

Will you be ruthless with your grief?

Dievs, raditājs, katrā būtnē ielika daļu no sevis, jo viņa omnipotence, bezgalība ir tik ierobežojoša un… neinteresanta. Tāpēc viņš izlēma ielikt daļu no savas godly energy bērnos - lai caur viņiem atkal pieredzētu, kas ir šī zemākas frekvenxes realitāte.

Vistas un kaķa saruna

https://youtu.be/B5zs9IGb8AQ?is=pHKJ2Ecc4ivHEbi5

Vadoties pēc EU statistikas datiem, pēc 45 gadiem Latvijā katram 1 darba ņēmējam būs piesaistīts 1 pensionārs, par kuru būs jārūpējas no algas valsts nodokļu ieturējuma procentiem. Uz vienu darba ņēmēju būs viens vecītis vai večiņa.

Jūsuprāt, kāds varētu būt efektīvākais risinājums šīs valsts ilgtspējai cilvēkresursu jomā?

Baumo, ka Dienvidos un Orientā bērni tiek ražoti kā tādā Ķīniešu šķiltavu rūpnīcā. Varbūt mēs varētu izgudrot tādu dronus un robotus, kas varētu strādāt mūsu vietā? Vai iekarot Dienvidus un Orientu, vai vismaz kādu mazu salu, pakļaut tās pamatiedzīvotājus permanentai bondāžai mūsu elles ekonomikas mašinērijā?

No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā)

Ak tu mana pitone.

Mani ierakstīja viesu listē uz rītdienas Džarbo konci. Mans mīļākais darbs ir viņas solo sākuma posms (Sacrificial Cake) pēc tam, kad Girā viņu jau bija formējis par amerikāņu vokālisti (kas ir kā pretnostatījums meitenei bez identitātes, kas viņa bija pirms tam).

Šodien iepazinos ar Latvijas tautas mūziķi Aivaru Hermani. Par laimi tobrīd nebija citi klienti, kādas 40 min nostāvējām vienā punktā un nopļāpājām par Latviju, mūziķu likteņiem, darba tikumu un citām vērtīgām tēmām.

Starp citu, viens no populārākajiem kritušajiem eņģeļiem ir Džefrijs Epstīns.

Pēdējās dienās kaifoju par spāniski skanošu tīro vibrāciju mūziku. Les Espiritos!

Mēs visi savā ziņā esam alķīmiķi, jo dzīves ietvaros we transmute lower frequency thought forms into higher ones.

Smilšu skulptūru festivāls “Vieglas smiltis”

Paralēli objektīvajām patiesībām dzīvē man ļoti svarīgas arī ir ekstātiskās patiesībās.

Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta.

Current timeline keeps getting weirder, as predicted by great minds or before (Terrence McKenna).

Okultais ģitaruga - Vilburns Burčette (Wilburn Buchette) - absolūti ir mana un ir mana absolūti ģitārmūzika! 

Divi ekonomisti nākuši klajā ar matemātisku pierādījumu, ka AI iznīcinās pasaules ekonomiju. Pētījums: https://arxiv.org/pdf/2603.20617 Atsauce: https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=6448898

Nevis iespējams, varbūt. Bet ar pilnīgu skaidrību.

Pētījuma nosaukums ir ""Atlaišanas no darba AI dēļ" lamatas". Tas publicēts 2026. gada 2. martā (Wharton School, University of Pennsylvania. Boston University. Pārbaudīts zinātniskajā recenzijā. Matemātiski modelēts. Secinājums vienā teikumā (tālāko atstāju angliski, jo mana latviešu valoda ir nabadzīga - iespējams, laupīšu kam jēgu, cenšoties pārtulkot):


"At the limit, firms automate their way to boundless productivity and zero demand."

An economy that produces everything. And sells it to nobody. Here is how you get there. A company fires 500 workers and replaces them with AI. A competitor fires 700 to keep up. Another fires 1,000. Every company is behaving rationally. Every company is following the incentives correctly. And every company is building a trap for itself.

Because the workers who were fired were also customers. When they lose their jobs faster than the economy can absorb them, they stop spending. Consumer demand falls. Companies respond by cutting costs which means automating more workers, which means less spending and that means more falling demand, which means more automation.

The loop has no exit.

The researchers tested every proposed solution. Universal basic income. Capital income taxes. Worker equity participation. Upskilling programs. Corporate coordination agreements.

Every single one failed in the model.

No major economy is seriously discussing it. Meanwhile the numbers are already tracking the curve. 100,000 tech workers laid off in 2025. 92,000 more in the first months of 2026. Jack Dorsey fired half of Block's workforce and said publicly:

"Within the next year, the majority of companies will reach the same conclusion."

Two economists built the math, the math leads to one place. COMPLETE COLLAPSE.

Ķermenis: Afrodīte
Seja: Hēfaists

Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu?

Gribēju sakārtot māju. Izrādījās, tas ir full-time job.

Reta iespēja satikt mani realitātē. Rītvakar uzstāšos šajā experimentālajā pasākumā. Tas ir interesants ne tikai audiāli, bet arī no radošās psiholoģijas skatu punkta- viens mūziķis godprātīgi vērsies projekcijā un reaģēs uz to muzikāli 1:1, bet cits pat nepacels aci!

Copy paste no avota:

TABULA RASA VS. SUNSSTUDIO kārtējais pasākums būs 29.aprīlī plkst. 19.00 SunsStudio, Āgenskalnā, Magoņu ielā ielā 9a.
...
Vakara programma 5 daļās:
Sound Meccano (mūzika)
Madara Ozoliņa (mūzika)
Ulvis Urtāns (mūzika)
K-Sils (mūzika)
Vecā Druka & Lai Tsung-Yun (mūzika)
Kristīne Brīniņa (performance)
Andris Fedotovs (8 mm kino)
...
Tabula Rasa vs. SunsStudio ir pasākumu sērija, kurā skatītāji gūst unikālu pieredzi, klausoties un vērojot, kā eksperimentālie mūziķi, performances un avangarda kino mākslinieki ļaujas spontānai ideju plūsmai inspirēdamies no arhīvos atrastiem kinoamatieru filmu materiāliem, ko priekšnesumu laikā ar speciālu analogo tehniku projicē uz kinoekrāna.
...
Apmeklētājus gaidam no 18.00, ieeja aptuveni 15 eiro ziedojums (baumo, ka var ielikt mazāk; reti cilvēki izliekas neredzam šo sistēmi, un neviens uz viņiem nedusmojas!)

No reklāmām: “ Dāvana, ko mamma patiešām vēlas. Izrādiet mīlestību ar Ceramic Apricot šajā Mātes dienā.”

Runājot Junga vārdiem - jo cilvēks ir autentiskāks pret sevi, jo mazāk viņam ir draugu (nevis patieso sirds/bērnības draugu, bet gan cilvēki, kas ir kā sekas faktam, ka uzturoties bieži sabiedrībā). Cilvēku grupas agresīvi aizstāv savas nerakstītās vienošanās, savus iekšējās kārtības noteikumus. Nedod dievs kāds no grupas sāk analizēt kādu niansi - bez emocijām, tīri savas kosmiskās vienotības ziņkāres vadīts (jo visa informācija ir sistemātiski jācaurskata pretēji tā paliek pagātnes nezināšanas, pagātnes informācijas neesamības, pagātnes truluma valgos). Nav pat runa par šīs personas manieri, īdzīgumu vai ko tādu, bet vienkāršu informācijas pārskatīšanu - ar neuzspēlēti enerģētisku garu un bez nolūka ar to kaut ko paust.

Šāda diskomforta izraisītājs tāpēc nokļūst uz soc.izolācijas ceļa. Kā tāds priekšraksts par sodu, viņam ienākot telpā, kur ir minētā cilvēku grupa, gaiss tā kā mazliet sastingst neelektrizējas nervozā strāvojumā - it kā nekas tāds netika pausts, nekāds nosodījums vai kas tāds, taču analītiskais paudējs izjūt reālas, ēteriskas sekas. Tā vēl nav izolācija. Tas ir kolektīva brīdinājums - ja tu turpināsi, tu nebūsi vairs aicināts mūsu bariņā. Mūsu bariņš nepārskata teoriju. Mūsu bariņš neanalizē mūsu bariņu.

Tā ir saprotama sistēma, kas pavadījusi cilvēci kopš tās šūpuļa. Kolektīvi un individuālistiski, cilvēki izteiktāk ir emocionālas nevis inteliģentas būtnes, jo kolektīvs vienmēr primāri apkalpos the lowest common denominator, kā arī tos, kuri prot skaļāk ilgākā posmā projicēt balsi, tāpēc nereti kolektīvais "mazišķums", čuksti un rādītājpirksti aiz muguras triumfē pār domas skaidrību un sirdssiltumu, galu galā kolektīva indivīdiem nonākot tet-a-tet komunikācijā, sabiedrības spiediens izgaist un abi cilvēki ir spējīgi vienoties par teju jebko. Taču līdzko viņi atgriežas barā - tas paudīs "vai nu liedzam.

Mēs kolektīvi bez norunas vienojamies, ka kopā izliksimies, ka noteikti koncepti, idejas, domas šeit netiks apspriestas! Saprotiet, tā vienkārši šeit nav šeit pieņemts domāt!

Pirms 20 gadiem: http://klab.lv/~watt/2005/04/30/