Teikt "cilvēki ir neparedzami", ir tas pats, kas teikt "šis šifrs ir neatlaužams" vai "laikapstākļi ir neprognozējami". Tā ir prakse nevis teorija. Problēma ir zināšanu un skaitļošanas jaudas trūkums, jeb sarežģītība, nevis neiespējamība vispār.
Salīdzinājums ar laikapstākļu paredzēšanu te ir gluži vietā, jo mēs taču varam paredzēt, ka, ja pūš Ziemeļu vējš ar ātrumu 5 m/s, tad tas, droši vien, tāds pats pūtīs arī pēc pusstundas, un, visticamāk, ļoti līdzīgs vējš būs pārdesmit kilometru apkārtnē. Taču mēs nevaram daudzmaz precīzi pateikt, tieši cik ātrs un kāda virziena vējš pūš katrā konkrētajā vietā (teiksim, aiz tā koka) - mēs to varam tikai izmērīt, un mēs arī nevaram īsti precīzi prognozēt, kāds vējš pūtīs pēc mēneša.
T.i., mēs spējam kaut ko prognozēt tikai lielos vilcienos un uz ne pārāk tālā nākotnē.
T.i., mēs spējam kaut ko prognozēt tikai lielos vilcienos un uz ne pārāk tālā nākotnē.