Teikt "cilvēki ir neparedzami", ir tas pats, kas teikt "šis šifrs ir neatlaužams" vai "laikapstākļi ir neprognozējami". Tā ir prakse nevis teorija. Problēma ir zināšanu un skaitļošanas jaudas trūkums, jeb sarežģītība, nevis neiespējamība vispār.

tas nav "tikai". tas ir praktiski viss, vnk mēs neievērojam visus tos sīkumus, kas ir iepriekšparedzami - tieši tāpēc, ka tie ir iepriekšparedzami.

Es domāju, ka daudz vairāk ir tādu sīkumu, kurus mēs neievērojam nevis tādēļ, ka tie ir iepriekšparedzami, bet tieši tādēļ, ka tie nav paredzami. Mēs taču nekad neaizdomājamies par to, kādēļ tramvajā redzētam cilvēkam ir rūtains krekls, nevis strīpains, un neaizdomājamies par to, kādu nolūku vadīts šis cilvēks ir sabāzis rokas kabatās.
Kultūras nosacītā uzvedība ir tikai trausls režģis haosā.