Tas viss jau ir bijis, tas jau kaut kur ir redzēts. Sapnī, vai. Sasodītā sajūta, ka es eju jau iemītu taciņu, ka viss ir tik determinēts: kaut kur & kaut kad iepriekšparedzēts. Ik pa brīdim uzpeld tās situācijas, kurām es jau zinu atrisinājumu, bet īsti nezinu, kā es to zinu. Kā sapņi, kas atkārtojas katrreiz vienā un tajā pašā veidā, mainītas tikai nenozīmīgas detaļas. Kā katru dienu braukt autobusā, bet īsti neatcerēties, kā tas bija iepriekšējā dienā.

tas ir labi vai slikti?

t.i., patīkami vai diskomforts?

Abējādi.

nu tad atrodi tos punktus, kuros tas ir patīkami, no tiem, kuros tas ir nepatīkami, un ievies pārmaiņas nepatīkamajos.

runa ir par komforta līmeni, again. manā dzīvē ir pārāk daudz pārmaiņu, tāpēc jebkas, kas ir ierasts, sagādā prieku (pat tad, ja šis ierastais nav emocionāli piesātināts). tavā dzīvē varbūt par maz?

Hmm. Varbūt tā ir. Varbūt man šķiet, ka dzīve sāk pārāk daudz kontrolēt mani, nevis otrādi. Padomāšu.

a imho tas tikai tāpēc, ka tu ļauj.
vai arī sagrābies pārāk daudz dzīves uzreiz un tāpēc tas nomāc. tip visi labie lēmumi izdarīti, tagad jāiemācās ar tiem sadzīvot. bet izvēles brīdis jau ir pagātnē.

Hmm. Abi varianti izklausās sakarīgi.

hmmm...
eu, zinu!

varbūt aizbrauc kādā mazā ceļojumā? teiksim uz dienām 2-3? nu, tā, pozitīvām pārmaiņām?

un jo ātrāk, jo labāk ;)

Heh, tīri labs plāns;) Rīt vai parīt varētu aizšaut uz Helsinkiem;)

nuvo, to es saprotu, žviks un ieplānots :D

Plāns atcelts. Kamēr es urbināju degunu, šie bija paspējuši pārcelt pasākumu nedēļu uz priekšu, nedēļu atpakaļ un pēc tam, redzot, ka nespēj savilkt galus kopā, atcēla pasākumu pavisam. Tad nu nāksies vien samierināties ar ekskursiju tuvākajā apkārtnē.