Problēma:
Patreiz nav manāma jauna kultūras paradigma, kas ļautu izglītotiem cilvēkiem izgudrot ko kvalitatīvi jaunu humanitārajā jomā. Izglītots cilvēks ir neapmierināts, jo zina tik daudz, ka nespēj radīt kaut ko nebijušu, tikai atražot jau iepriekš radīto.

Situācija:
Vienmēr ir jaunā paaudze, kas vēl neko nezina un iemācās to vai nu no pierakstiem (bibliotēkām), vai iepriekšējās paaudzes skolotājiem, vai arī paši no savas pieredzes. Jaunajai paaudzei ir interesanti, līdz šie sasniedz piesātinājumu. Bibliotēkas un skolotāji nodrošina ātrāku zināšanu apguvi, savukārt, mācīšanās no savas pieredzes nozīmē lēnāku, bet interesantāku zināšanu apguvi, jeb, būtībā tas nozīmē zināšanu radīšanu (tas nekas, ka kāds cits jau to pašu kādreiz ir izdomājis - radīšanas process notiek šā vai tā).

Risinājums1: Zināšanu ir tik daudz, ka viens mudaks var sasniegt piesātinājumu vienā specialitātē un, redzot, ka nespēj tur vairs neko jaunu saskatīt, pārcelties uz citu specialitāti, pēc tam atkal uz citu un atkal uz citu - pietiks līdz mūža beigām. Problēma: kaut ko radīt varēs tikai zināšanu apguves sākumposmā, kamēr vēl nezinās pārāk daudz. Būtībā tā ir vairākkārtēja atgriešanās bērnībā.

Risinājums2: Kļūt par skolotāju - pasniegt jaunajai paaudzei savas zināšanas, ievietojot tās attiecīgā laikmeta modes mērcē. Būtībā tā ir atteikšanās radīt ko kvalitatīvi jaunu, tā vietā nodarbojoties ar kvantitāti - izplatot zināšanas citiem.

Risinājums3: Nodedzināt bibliotēkas, lai nākošās paaudzes nezinātu, ka atražo jau iepriekš zināto, un šiem būtu interesanti. Problēma: Nepalīdz pašam, bet tikai nākošajām paaudzēm. Palielinās atražošanas iespēja (visi nodarbojas ar velosipēdu izgudrošanu), līdz ar to palēninās zināšanu attīstības temps. Nemaz nerunājot par iespēju, ka daudzi nomirs badā nespējot pielāgoties pasaulei, kas pēc zināšanu bāzes zuduma strauji mainīsies.

Risinājums4: Pievērsties dabaszinātnēm - tur vēl ir daudz neatklāta un daudz iespēju izpaust savas radīšanas tieksmes.

Risinājums5: Pievērsties nevis fundamentālajām zināšanām, bet inženierijai (mākslai), tobiš, likt savas zināšanas lietā un, balstoties uz tām, radīt interesantas lietas. Pievērsties formai, nevis saturam. No sērijas, daudzi var uzbūvēt torni, bet Eifeļa torni var uzbūvēt tikai Eifelis. Nevis "ko pateikt", bet "kā pateikt".

Es drīzāk sliecos uzskatīt, ka "kā pateikt" ir Mazāk, nevis Tik Pat atražots, nekā "ko pateikt".
Anyway, pieeja visnotaļ normāla. Izklausās pēc: "A man pohuj, ka velosipēds jau ir izgudrots, tas man netraucē izgudrot jaunu, pie tam zaļu un ar tādas formas sēdekli, lai pautus nespiež. Nu, tipa, tā, ka pašam patīk.";)

nē, neprecīzi saprati.
nevis "izgudrot jaunu sēdekli", bet "atrast To Fīlingu, kas padara velisopēdu par Jaunu Velisopēdu". un Tas Fīlings nav atražojams pēc definīcijas. t.i., unikāla, spontāna un tīra uztvere nav atražojama vai vispār ražojama, un tikai tā ir patiesi radoša, viss pārējais ir žļembāšanās, un to jau Aristotelis savā laikā sauca par mimēzi - t.i., atdarināšanu, citiem vārdiem - atražošanu.
pirmo elpu vajag.

nu, tāpat kā tad, kad ieelpo svaigu gaisu, un tajā brīdī tev nafig neinteresē un nav svarīgi, cik cilvēku plaušās tas gaiss ir pabijis. jo tev viņš ir svaigs, jauns un kā pirmo reizi.
un tikpat labi "pilnīgi svaigs & maksimāli attīrīts" gaiss tev var likties izlietots un neinteresants.

Ei, neaiztiec manu velosipēdu - tev to nesaprast. Tu jau to uzskati tikai par atražošanu, bet man tas ir fīlings - viņš taču ir zaļš... un kāds sēdeklis... esi kādreiz redzējusi, kā smiltis birst starp riepu protektora renēm...;)

That's the point - šī radīšana ir baisi individuāla lieta, citi to visticamāk uzskatīs par prastu atražošanu. (ja vien tiem neizdosies uzķert to pašu fīlingu)