Trīs lekcijas dienā - tas tomēr ir par daudz. Acis aizlijušas sviedriem, plaušas prasa skābekli, galva dulla un vienīgā vēlēšanās - lai neviens nerunā ar mani, lai man nav vēl vairāk jāpārpūlē savas runas atpazīšanas iekārtas.

Heh;)
Kad kļūst garlaicīgi, neviens jau neliedz nolikt galvu uz elkoņa un bik' nosnausties. Bet pagaidām ir visai interesanti - lielāko tiesu teksta pat gribas dzirdēt. Tikai iekšas netur to slodzi.
Gan jau ar laiku piešaušos.

manis sagādātais treniņš tiešām nelīdz? ;(

Nju, nju. Varu derēt, ka tu esi paaugstinājusi manu klausīšanās-spēju par kādiem 30% ;)
(Un proporcionāli paaugstinājusies ir arī spēja laist gar ausīm visu, ko dzirdu. Bet tas jau ir nenovēršami - jo lielāka virtuve, jo vairāk prusaku.)