Lasu lielisku grāmatu un vieglprātīgi laižu gar ausīm provokācijas.

Nu, gadās visādi, protams - dažreiz par provokācijām tiek uzskatītas neprovokācijas, dažreiz neprovokācijas tiek uzskatītas par provokācijām, bet citreiz ir pilnīgi vienalga - galvenais, ka interesanti.

galvenokārt tas ir atkarīgs no tā, cik ļoti cilvēks uzskata sevi par citu cilvēku pasaules centru ;P jo provokācija jau būtībā tiek uztverta kā tāda tikai tad, ja tu uzskati to kā pret sevi vērstu / par sevi domātu / tip tādā garā pasākumu. jo mazāk tu ieraksti sevi citu dzīvē, jo mazāk iespēju kādam tevi izprovocēt.

Precīzi.
Bet provokācijas, kas tiek domātas kā provokācijas un tiek uztvertas kā provokācijas nav interesantas. Provokācijas, kas domātas kā provokācijas un netiek uztvertas kā provokācijas arī nav interesantas.
Interesantas ir provokācijas, kas nav domātas kā provokācijas, bet tiek uztvertas kā tādas. No tādām situācijām, šķiet, idejas smeļas komiķi.

jaa shis uzstaadiijums darbojas vienmeer kaa labs kriteerijs atsveshinaatam lasiijumam - paarlasiishanaas fenomena legjitimeshana ;)