Nebeidzu vien brīnīties par to enerģijas spērienu, ko dod saldējuma Pols apēšana. Tāda sajūta, itkā redze būtu kļuvusi divreiz asāka.

P.S.
Sabalansēju, pieliku vairāk augšas, saregulēju stereo fāzu nobīdes, utt. Tagad ir nedaudz savādāk. Rezultātā dabūju arī nevēlamus artifaktus augšējās frekvencēs, kas labi dzirdami pašās beigās, bet man kaut kā slinkums ar to tagad ķēpāties.

Hmm... tagad Pols nav vairs garšīgs. Ja atceros, ka bērnībā, no Laukielas nākot, iegājām mazajā veikaliņā nopirkt katram pa saldējumam, kurš nebija nekas cits kā tevis pieminētais Pols, tad tagad man atliek noslaucīt gaužu asariņu, ka tas ir palicis par baltu ledus un kk nezināmas vielas sasalumu. Tas pats Eskimoss, ar vairs nav, kas tajos laikos...

Heh, nekas jau vairs nav kā vecos laikos;) Taču, lai vai kāds tas pols būtu palicis, citi saldējumi ir draņķīgāki.

Domā? (:
Man gan liekas, ka kk pašmāju uzražotais tagad ir gardāks...

Piemēram, kāds?

Pašmāju. Savā virtuvē, savā vecajā, labajā metāla bundžā iekš sava ledusskapja. Da vienalga kāds, ka tik centies priekš sevis un ar garšu!...

Mmm, tas gan varētu būt labs:)

Mmmmm, gārds... (: