Vecais labais teiciens, ko tik bieži nācies dzirdēt no dažāda veida pasniedzējiem: "Jautājumu nav? Tātad vai nu neviens neko nesaprata, vai arī visiem viss ir skaidrs."
Šis teiciens vistiešākajā veidā attiecināms arī uz sviesta cibu - neviens nekomentē tekstus, kas ir pārāk izsmeļoši, vai arī ir pilnīgi nesaprotami.
(Kārtējo reizi nevaru atcerēties, vai esmu par to jau rakstījis pirms pāris mēnešiem, vai arī tikai apsvēris šādu iespēju. Vienalga, dubults neplīst;))

P.S. Bračka atkal saplēsa stīgu:( Sasodīts, es arī kādreiz gribu saplēst kādu stīgu - kāpēc visi prieki vienmēr tiek citiem?;)

Kā jau teicu,

tavos postos var just, ka daudz laika pavadi domājot (ja tas ir vienkārši talants, vienalga apsveicu)

Nu jā, citu cilvēku domas tiek gaidītas vai nu cerībā uz savu ideju apstiprināšanu (pabarot patmīlību un godkāri, kā sevi bieži pieķeru daram), vai arī, kā tavā gadījumā, saglabāt atvērtību visam jaunajam vai neapzinātajam/aizmirstajam vecajam...

Vai tu gribi izprast pasauli?

Heha, es taču nevienā brīdī neapgalvoju, ka patmīlība man ir sveša;)
Protams, ka gribu izprast pasauli (un arī šur tur pielabot, ja nebūs slinkums). Kurš tad to negrib?

Jā, ja gribi saņemt pareizās atbildes, uzdod pareizos jautājumus, tā laikam?

Jautāšu citādāk: vai tu tiecies uz pasaules izprašanu?

Un atkal varu atbildēt tikai ar to pašu: jā, protams.
Nevaru uzķert, ko īsti tu gribi dzirdēt.
Kaut arī vārds "tiecies" uzvedina uz līdzību ar matemātiku. Piemēram lim(1/x), ja x tiecas uz bezgalību. Šajā gadījumā robeža ir 0. Ja palielina x, tad 1/x samazinās, tiecoties uz 0, bet var to x palielināt cik tik daudz vien grib, bet 1/x nekad nulli nesasniegs. Tāpat arī cilvēks var tuvoties un tuvoties pasaules izprašanai, bet visu tāpat nekad neuzzinās.