Mani te uzvedināja uz dažiem jautājumiem, kurus man būtu interesanti noskaidrot sīkāk. Un man šķiet, ka tev kā psiholoģei varētu būt kaut kādas idejas.
1)Kādēļ ir grūti koncentrēties darbam, kas prasa prātu un loģiko domāšanau, ja tev liekas, ka uz tevi skatās?
Piemēram, tu sēdi pie datora un kaut ko programmē, bet tev traucē, ja kāds skatās pār plecu. Vai arī, tu ienāc universitātes datorklasē, kur monitori ir novietoti viens otram pretī, un tu nevari koncentrēties savam darāmajam, jo tev liekas, ka tas, kas tev sēž pretī skatās nevis savā ekrānā, bet uz tevi.
Tobiš, kas tie varētu būt par smadzeņu procesiem, kas traucē koncentrēties šādās situācijās?
2)Kādēļ cilvēki (neapzināti?) grauž zīmuļus, nagus vai sūkā īkšķus, ja vajag koncentrēties? Iedomājies - skola, kontroldarbs, cilvēki iegrimuši savās domās un zelē pildspalvu galus. Ir skaidrs, ka graušana kaut kādā veidā palīdz koncentrēties vai atbrīvoties no stresa vai tamlīdzīgi, bet kāpēc tieši graušana, nevis kas cits?
----------------------------------------
Nu interesanti tie jautajumi, meginasu atbildet.
1) Manuprat cilveku satrauc iespejamais vertejums no tiem citiem, kas vinu vero. Jo nepazitsamaks ir potencialais vertetajs, jo lielaks satraukums. Jaunie darbinieki, kad tiko atnak uz darbu, vispar jutas ka zem palielinama stikla, lai ari ko daritu, Bet kad aprod ar kolegiem tad ir vieglak. Protams, ja skatas tiesi ekrana vai uz nagiem, tad vienlga ir nepatikamas sajutas, vienalga, cik tas cilveks pazistams, jo ta ir ielausanas privatajaa zonaa, pec manaam domaam. Cilvekam viapkart ir vina privata zona - piemeram , darba vieta vai zona starp seju un datora ekraanu. Sajaa zonaa cilveeks juutas visnotal provaati, un tas ka pastaav briemas, ka kaads ir ielauzies tavaa privaatajaa sfeera, var stresot.
Interesanti ir tiesi par taam logikajam darbibam. manuprat, kad cilvekam vajag loti saprindzinaties uz logiskam darbibam, tad vins ir it kaa iekspasaulee un nevar kontroleet savu publisko teelu. Saados gadiijumos, ja ir potenciaali citi, kuri uz tevi skataas un potenciaali veertee, kaa tu izskaties vai ko tu dari, tad rodas spriedze, jo cilveeks veelas tikt labi noveerteets no citu cilveeku puses, bet tad vinam jasadala uzmaniba un jakontrolee, piemeram, vai vins negliti nerauc pieri, vai vispar varbut izskatas pec pertika, kad intensiivi domaa.
2) par grausanu man daudz vieglak atbildet - ta ir rekacija stresa nonemsanai, kas imitee kruuts ziisanu - ziidaini uzreiz nomierinaas, kad dabuu eest. Pieagusie taapec grauz viskaut ko vai piipee. Iestreegsana oraalajaa faazee, kaa teiktu freidisti:)
1)Kādēļ ir grūti koncentrēties darbam, kas prasa prātu un loģiko domāšanau, ja tev liekas, ka uz tevi skatās?
Piemēram, tu sēdi pie datora un kaut ko programmē, bet tev traucē, ja kāds skatās pār plecu. Vai arī, tu ienāc universitātes datorklasē, kur monitori ir novietoti viens otram pretī, un tu nevari koncentrēties savam darāmajam, jo tev liekas, ka tas, kas tev sēž pretī skatās nevis savā ekrānā, bet uz tevi.
Tobiš, kas tie varētu būt par smadzeņu procesiem, kas traucē koncentrēties šādās situācijās?
2)Kādēļ cilvēki (neapzināti?) grauž zīmuļus, nagus vai sūkā īkšķus, ja vajag koncentrēties? Iedomājies - skola, kontroldarbs, cilvēki iegrimuši savās domās un zelē pildspalvu galus. Ir skaidrs, ka graušana kaut kādā veidā palīdz koncentrēties vai atbrīvoties no stresa vai tamlīdzīgi, bet kāpēc tieši graušana, nevis kas cits?
----------------------------------------
Nu interesanti tie jautajumi, meginasu atbildet.
1) Manuprat cilveku satrauc iespejamais vertejums no tiem citiem, kas vinu vero. Jo nepazitsamaks ir potencialais vertetajs, jo lielaks satraukums. Jaunie darbinieki, kad tiko atnak uz darbu, vispar jutas ka zem palielinama stikla, lai ari ko daritu, Bet kad aprod ar kolegiem tad ir vieglak. Protams, ja skatas tiesi ekrana vai uz nagiem, tad vienlga ir nepatikamas sajutas, vienalga, cik tas cilveks pazistams, jo ta ir ielausanas privatajaa zonaa, pec manaam domaam. Cilvekam viapkart ir vina privata zona - piemeram , darba vieta vai zona starp seju un datora ekraanu. Sajaa zonaa cilveeks juutas visnotal provaati, un tas ka pastaav briemas, ka kaads ir ielauzies tavaa privaatajaa sfeera, var stresot.
Interesanti ir tiesi par taam logikajam darbibam. manuprat, kad cilvekam vajag loti saprindzinaties uz logiskam darbibam, tad vins ir it kaa iekspasaulee un nevar kontroleet savu publisko teelu. Saados gadiijumos, ja ir potenciaali citi, kuri uz tevi skataas un potenciaali veertee, kaa tu izskaties vai ko tu dari, tad rodas spriedze, jo cilveeks veelas tikt labi noveerteets no citu cilveeku puses, bet tad vinam jasadala uzmaniba un jakontrolee, piemeram, vai vins negliti nerauc pieri, vai vispar varbut izskatas pec pertika, kad intensiivi domaa.
2) par grausanu man daudz vieglak atbildet - ta ir rekacija stresa nonemsanai, kas imitee kruuts ziisanu - ziidaini uzreiz nomierinaas, kad dabuu eest. Pieagusie taapec grauz viskaut ko vai piipee. Iestreegsana oraalajaa faazee, kaa teiktu freidisti:)