Pūderis (svaigs sniegs, lai kāds nepārprot), bezjēdzīgi lēns vējš, tramplīns.
Vēlēšanas, laipnas dāmītes vēlēšanu iecirknī nr.71 un partiju pārstāvji, kas izrāda savas cilvēciskās vājības TV ekrānā.
Akordi icika dziesmai.
Auksts un skābs vīns, rieksti un rozīnes.

Man šo rozīņu negaršošana izpaužas ar nepatīkamu garšu, laikam garšas kārpiņas kk tādu neatbalsta (: Tāpēc labāk nemēģinu panākt kk līdzīgu vemšanai, ēdot tās.

Jocīgi, jo rozīnes taču ir saldas.
Nu jā, bet manas garšas kārpiņas nespēj panest olīvas vai vārītus burkānus, tā kā varbūt nav nemaz tik grūti saprast, kā var kaut kas negaršot.

Bērnībā man ne pa kādām varītēm nevarēja iebarot olīvas. Tagad man tās ļoti garošo, ar burkāniem, redz, man ar nav nekādu problēmu, ne ceptiem, ne vārītiem, ne citādi šmorētiem. Bet tāpēc laikam cilvēkiem ir izdalītas šīs garšas kārpiņas kk grupiņās. Vieniem negaršo tas, otriem kas pavisam cits, kamēr katrai grupiņai garšo tas, kas tam otrējam ne...

Mhmm:) Un kad applaucē mēli ar verdošu tēju, tad vairs negaršo nekas;) Jeb arī garšo viss?

Šito gan uz savas ādas [šajā gadienā laikam pareizāk būtu teikt - mēles] neesmu izmēģinājusi, bet varētu gan būt, ka negaršo nekas uz kādu laika posmu. (: Varbūt ir kāds brīnums, kam tad garšo viss, bet man liekas uz pasaule sneatrastu tādu, kam viss garšotu...

Laikam gan jāpiekrīt. Vismaz tad, kad man gadās ko pārāk karstu iedzert, tad uz kādu laiku viss garšo vienlīdz draņķīgi. Kaut jāsaka, ka garšas sajūtai nepietiek ar mēli vien - arī deguns spēlē nozīmīgu lomu - aromāts, smarža parasti nāk komplektā ar garšu.