Jā, dodu priekšroku idejām, kuru patiesumu var pārbaudīt. (lai kas arī nebūtu "patiesums")

Un kāpēc tad otru var pierādīt? Pamatot? ((:
Varētu nākamgad kk zinātnisko par to uzmeistarot...
"Koki runā morzas koda valodā". Skāaisti.

Man tik netīk tā baigā ievirzītā domāšana. Izpētīts tas dabas kopumsjau nežēlīgi, bet, vai koki tiešām nerunā??
Nāk nakts dullums virsū.(:
Saldus!

Es jau tikai apgalvoju, ka viegli pierādīt, ka koki nerunā latviešu valodā izmantojot skaņu. Tas, vai koki nekomunicē vispār, ir daudz sarežģītāks jautājums, pie tam grūti pētāms. Pieņemsim, ka mēs paņemam divus kokus un visvisādi pētām, vai tie kautkādīgi nenodod informāciu viens otram un nevaram neko atklāt. Vai tas nozīmētu ka koki nekomunicē? Varbūt. Tikpat labi tas varētu nozīmēt, ka tie divi koki ir apvainojušies viens uz otru un negrib runāt;)

:D Apvainojušies, saki? Hhh, nosmējos...
Es gribētu zināt, vai koki komunicē. Kāpēc mums to nemāca fizikā un kāpēc zinātnieki līdz tādas atklāsmes pētīšanai nav nonākuši, mani izbrīna. Faktiski pētnieki...nē, kk zinātnieki gribēja padarīt dzīvi daudz vieglāku, un tā jau arī ir - izgudrots tikai tas un tāds, kas ir praktiski pielietojams, lai cilvēce varētu atpūsties, nenogurdinot sevi par daudz, un lai izklaidētos. Tālāk vairs tie nav atklājuši vai arī nav bijušas tādas iespējas, piem., vajadzētu sākt pasaulīgi ticēt pārdabiskajam, tad iespējams, ka "ledus sāks kustēt"...

Ja tas būtu viegli atklājams, tad gan jau būtu atklājuši;) Var gadīties arī, ka kāds to ir jau pētījis, tikai mēs to nezinām. Varbūt tu pati kādā brīvā brīdī papēti, kā tad tur īsti ir ar tiem kokiem;)
Nav jau tā, ka zinātnieki pēta tikai to, kas ir acīmredzami praktiski pielietojams - bieži vien fanāti pēta visādas lietas, kurām praktiska pielietojuma nemaz nav, ir tikai, hmm, interesanta problēma. Taču daudzi pētījumi, kuri savulaik nav bijuši praktiski pielietojami, vēlāk ir izrādījušies dikti noderīgi.

Uzdāvini man brīvu laiku, es papētīšu līdz pašām saknītēm...

Nemāku:( Ja mācētu, tad sen būtu sadāvinājis pats sev bīvu laiku, tik cik ādā lien. (Hmm, incants teiciens (par ādu). Šķiet, tas radies diezgan sen.)

Un kāpēc nemāki? :PP Vajadzētu...
Žēl patiesībā, ka mēs paši praktiski nenosakām, cik ilgi kas un kur, kā...

Samelojos;) Nogulēju visu svētdienu un kā gan savādāk lai to nosauc, ja ne par brīvlaiku:) Bet par brīvā laika dāvināšanas iespēju joprojām šaubos.

Par dāvināšanu to varētu saukt gadījumā, ja dienu tu būtu nogulējis kopā ar vēl kādu. Tu būtu uzdāvinājis kā sev, tā otram brīvlaiku, t.i., brīvdienu. (:

Vai arī būtu izcūkojis otra dārgo laiku, kas zina;) Nē, vispār jau ideja atbalstāma:)

Ja vēl kādreiz gadās brīvdiena (: , tad pamēģini, ja galīg' nav, ko darīt, un pastāsti kādi rezultāti laika dāvināšanai!

Pamēģināšu:)

Lab's i'! (;