Dzidrs rīts. Darbi šķinās kā laksti.

Vai Sk nozīmē to pašu, ko Ks?

Ja mēs sarunājam, tad jā.
Ja neesam sarunājuši, tad nē - mana prātiņa izdoma negrib ticēt, ka ir, un arī vizuāli neizskatās...

Tad jautāšu skaidri un gaiši - kas pie velna ir Sk? (Var arī pie kaut kā cita, nav svarīgi.)

Man tika šis "Kas pie velna ir..." (: Es pēc šamā mūždien kk secinu.
Labs. Sk [pie velna vai kaut kā cita, nav svarīgi] ir skaidrs, kas nozīmē, ka kāds cilvēks, kas izsaka šo vārdu, parāda citiem, ka ir sapratis viņa teikto, skaidrojumu vai kādu citu izteikumu. (:
Viens no saīsinājumiem, ko lieto diezgan daudz virtuālo dzīvo cilvēku. (:

Citiem vārdiem sakot, saīsinājums no "skatīts". Kādreiz bērnība skolā nelika atzīmes, bet parakstīja apakšā Sk. Atausa gaisma;)
Ko tu mūždien secini no "pie velna", ja nav noslēpums?

Jā, tagad ar' kk tikai izskata darbus, reti, bet izskata, un apakšā raksta Sk. (:
Man tā ir kārtējā muļķība vai kk cits, bet...
Saka: "Pie velna, kas tas ir?" vai "Kas, Dieva dēļ, tas ir?" Tad nu atliek vien teiktā īpašnieku pieskaitīt pie vienas no "balts vai melns" kategorijas. Proti, tas ir kā iedalīt strikti nosacītā lauciņā - labā vai sliktā - pēc tā, kam tu tici vai esi vairāk pieķēries, ja tā var sacīt. Ja valodā lieto 1. variantu, tātad pirmo atceries velnu, ja 2. variantu, tad Dievu. Tad nu es kk secinu par pašu cilvēku (: Bet tam nav nozīmes...šķiet.

Hmm, incanti, nekad nebiju par to tā padomājis.
Man ne dievs ne velns neasociējas ne ar labu, ne ar ļaunu. Drīzāk šķiet, ka abi reizēm ir labi, reizēm ļauni. Un, ja runā par baltu un melnu, tad mans intuitīvais minējums drīzāk būtu pelēks un sarkans.
Teicienu "pie velna" lietoju, lai emocionāli pastiprinātu savus izteikumus un kaut kā neesmu novērojis, ka dieva pieminēšana raisītu tādas emocijas, kādas ir nepieciešamas lamājoties. Incanti - teicienu "pie velna" pārsvarā izmantoju rakstot, runājot man tuvāki šķiet atbilstoši izteicieni no krievu vai angļu valodas.

Pelēks? Viena no iespējām... Tāpēc arī negribēju uzsvērt, ka Dievs un velns nav tikai balts vai melns, bet drīzāk kk pretējs, lai gan ne līdz galam. Kk pa ausu galam ir dzirdēts, ka velns esot dieva kk tur roka. (: Laikam jau kreisā...hh ok, bet par tiem izteikumiem, protams, viss jau atkarīgs no situācijas, un varbūt, ka cilvēks nemaz neaizdomājas, ka piemin velnu vai Dievu vai vēl nez kādu radību. Šie teicieni jau nāk spontāni, visdrīzāk, kas prātā jau sen sēd un tagad tikai uz mēles sēž un gaida mirkli, kad nākt ārā. Velns tātad - lamājoties...
Kādi tad ir tie krieviskotie un latviešu valodā iemaisītie internacionālie lamuvārdi, kuru lieto?

Nu, tā kā šeit nav tā fucking cenzūra, bļa, tad varu arī patekt.

Sk (:
Izplatītākie laikam jau ir šie divi. Kk dzirdēti ar' citur.