Skrienu savu parasto brokastu sakratīšanas skrējienu, pēkšņi dzirdu: "Ei, sportsmen". Paskatos sāņus - pie ābeles stāv divas večiņas. Viena sauc skaidrā krievu valodā: "ei, sportsmen, nokrati mums ābolus." Kāda runa, uzrāpjos ābelē, pakratos kā mērkaķis, uzrāpjos augstāk, pakratos vēl, līdz āboli patiešām krīt zemē. Skrienu projām dzirdēdams: "udače ķebe v sporķe, sportsmēn", un jūtos laimīgs, ka esmu sagādājis kādam caureju (tie āboli toč izskatījās zaļi).

Cik gan viegli tu pakļaujies sieviešu prasībām nesaņemot par to pretī itin neko...