Pārdaugava, pusdienlaiks. Izeju no kondicionētā ofisa, nopērku vietējā benzīntankā desmaizes un braucu pameklēt kādu mierīgu vietu, kur paēst. Pāris līkumu tālāk blakus dzelzceļam atrodu nelielu zāles pleķi ar lielu brūnu akmeni vidū. Piestāju, izsaiņoju desmaizes. Kamēr ēdu, atnāk čirkains pusaudzis, uzliek iemauktus akmenim un aizjāj. Jobanais zirgs tur ganījās, bija aizsnaudies saulītē:D

atgādina Darela stāstu, kur ģimene pie jūras sasēdās piknikot uz tāda brūna ajneņa, cildinot veselīgo jūras aļģu smaku, līdz pamanīja akmeņa ribas un zobus

ajneņa = akmeņa

Ir lasīts tāds, jā:D