Aizvedu auto, veco grabažu, uz šrotu - pie Ķīšezera, smukā vietā - un novēlēju vieglas smiltis. Šrota saimnieks vēl atvainojās, ka viņam nav pūtēju orķestris, lai nospēlētu bēru maršu. "Vieglas smiltis", protams, ir ņirgāšanās, ņemot vērā, ka tai mašīnai tagad izķidās vērtīgākos orgānus tālākai transplantēšanai, bet karkasu atstās rūsēt pažobelē.