Ļoti interesants eksperiments (iepostēts maitas blogā, kurā cilvēki no malas nedrīkst komentēt), kaut es nepiekrītu eksperimentētāju secinājumiem - manuprāt precīzāks secinājums būtu tāds, ka tas džeks spēlē sasodīti garlaicīgu mūziku, un cilvēkus var piespiest to klausīties tikai padarot klausīšanos par prestiža un statusa apliecinājumu.
izvairoties no value–judgment par mūzikas 'garlaicīgumu', tavs secinājums neatšķirās no eksperimenta organizētāju secinājuma. turklāt nedomāju, ka eksperimenta rezultāti ļoti atšķirtos, ja to modificējot, mēs izvēlētos mūziķi, kura sniegumu, citos apstākļos, tu uztvertu kā ļoti tīkamu un interesantu. ja tavs secinājums ir pat stiprāks par šo interpretēju, proti, ja uzskati, ka klasiskās mūzikas koncertu apmeklējums lielākoties kalpo kā statusa apliecinājums, secinājums sastaptos ar grūtībām izskaidrot lielo pārdoto ierakstu skaitu un pēdejos gados pieaugošo klasiskā radio popularitāti. the burden of proof is on you.
Hmm, pāris piemēri:
http://www.youtube.com/watch?v=dC4zfOYC
http://www.youtube.com/watch?v=HWc9y9cf
Šeit ir tas pats uzstādījums - klasiskā mūzika uz ielas vai metro. Arī šeit ir daudz cilvēku, kas vienkārši paiet garām, bet netrūkst arī tādu, kas apstājas, klausās un aplaudē. Manuprāt tādēļ, ka mūziķi ir izvējušies skaņdarbus, kas iet pie sirds plašākam cilvēku lokam.
T.i. manuprāt ar cilvēku spēju atpazīt talantu un labu mūziku viss ir daudz maz kārtībā - vienkārši tam konkrētajam eksperimentam, kura aprakstu tu pārpublicēji, bija izvēlējušies mūziku, kuras ģenialitāti atzīst tikai šaura cilvēku grupiņa. (Ha - kā reiz atcerējos, vienu Dž. Darela stāstu, kurā bija džeks, kas lieliski spēlēja akordeonu, un visi viņam nepārtraukti pasūtīja dziesmas, ko spēlēt, citādi viņš savā nodabā sāka spēlēt Bahu, un tas visiem riebās.)
Es pieļauju, ka klasisko mūziku kompaktdiskos pērk un klausās cilvēki, kam tas tiešām patīk, un manuprāt, ja paskatītos pārdošanas statistiku, daži komponisti tur būtu pārstāvēti krietni vairāk nekā citi.
Bet uz koncertiem daļa, manuprāt, tiešām iet tikai statusa dēļ. Man to grūti pierādīt, jo nezinu īsti, kur meklēt atbilstošos pētījumus, bet mana personīgā pieredze apmeklējot pāris klasiskās mūzikas koncertus ir tāda, ka cilvēki tur aplaudē vienmēr, neatkarīgi no tā, vai viņiem patika tas, ko viņi dzirdēja, vai nē.
http://www.youtube.com/watch?v=dC4zfOYC
http://www.youtube.com/watch?v=HWc9y9cf
Šeit ir tas pats uzstādījums - klasiskā mūzika uz ielas vai metro. Arī šeit ir daudz cilvēku, kas vienkārši paiet garām, bet netrūkst arī tādu, kas apstājas, klausās un aplaudē. Manuprāt tādēļ, ka mūziķi ir izvējušies skaņdarbus, kas iet pie sirds plašākam cilvēku lokam.
T.i. manuprāt ar cilvēku spēju atpazīt talantu un labu mūziku viss ir daudz maz kārtībā - vienkārši tam konkrētajam eksperimentam, kura aprakstu tu pārpublicēji, bija izvēlējušies mūziku, kuras ģenialitāti atzīst tikai šaura cilvēku grupiņa. (Ha - kā reiz atcerējos, vienu Dž. Darela stāstu, kurā bija džeks, kas lieliski spēlēja akordeonu, un visi viņam nepārtraukti pasūtīja dziesmas, ko spēlēt, citādi viņš savā nodabā sāka spēlēt Bahu, un tas visiem riebās.)
Es pieļauju, ka klasisko mūziku kompaktdiskos pērk un klausās cilvēki, kam tas tiešām patīk, un manuprāt, ja paskatītos pārdošanas statistiku, daži komponisti tur būtu pārstāvēti krietni vairāk nekā citi.
Bet uz koncertiem daļa, manuprāt, tiešām iet tikai statusa dēļ. Man to grūti pierādīt, jo nezinu īsti, kur meklēt atbilstošos pētījumus, bet mana personīgā pieredze apmeklējot pāris klasiskās mūzikas koncertus ir tāda, ka cilvēki tur aplaudē vienmēr, neatkarīgi no tā, vai viņiem patika tas, ko viņi dzirdēja, vai nē.