"No punktiem A un B izbrauc vilcieni ar tādiem un tādiem ātrumiem, kurā vietā (vai pēc cik ilga laika) tie sastapsies?" - droši vien man šādi standarta matemātikas uzdevumi kādreiz skolā būtu likušies daudz jēdzīgāki, ja man kāds būtu pateicis, ka dzelzceļa saraksta plānotājiem tā, droši vien, ir ikdiena. (Ja kāds būtu pateicis, ka šādu iemaņu apgūšana nav vajadzīga tikai imagināras atzīmes saņemšanai.) Algebras un trigonometrijas spēku atklāju tikai tad, kad sagribējās uztaisīt kādu datorspēli.
Literatūru nesaprotu joprojām, galvenokārt dēļ domrakstu kultūras - kāds cilvēkam var būt labums no spējas "liet ūdeni", tā vietā, lai pateiktu tieši to, ko domā.
Ķīmiju saprotu tik daudz, ka vienmēr ir interesanti papētīt, kā konkrētas vielas ietekmē cilvēka organismu un vai man nepārdod homeopātisku "placebo". Bet joprojām šausminos par ķīmijas "likumiem", kas kaut cik sakarīgi sāk izskatīties tikai, kad uz to paskatās no kvantu fizikas puses.
Par latviešu, angļu un krievu valodām nesūdzos, kaut arī krievu valoda tā īsti nepadevās (skolotājai bija pārāk grūti nolaisties no saviem literārajiem augstumiem līdz manam ielas slenga līmenim), un šo to no latviešu valodas esmu aizmirsis - bieži rakstu šķībi.
Fizkultūra bija sasodīti garlaicīga, izņemot tad, kad bija jāspēlē futbols vai kas tamlīdzīgs - tagad gan nesūdzētos par iespēju kaut ko fiziski padarīt, neko nedomājot un atslēdzoties.
Fizika bija interesanta dēļ skolotājas personības, bet tajā pat laikā briesmīga - izdarījām eksperimentus jau iepriekš zinot rezultātus, un neko sakarīgu tā arī neuzbūvējām. Neatbildēti jautājumi par uzdevumu jēgu (savienoto trauku princips guva spēku tikai tad, kad remontdarbu laikā vajadzēja uz sienas uzzīmēt horizontālu līniju), daudzas lietas tā arī netika paskaidrotas līdz galam (nu labi, daudz kas fiziķiem joprojām vēl nav skaidrs).
Bioloģija - toreiz bija totāli novecojusi mācību programma.
Datorzinātnes - ko tik nevarēja izspiest no tās novecojušās aparatūras:) Apjēga par algoritmu sarežģītību noder joprojām.
Vēsture - interesanti paklausīties, joprojām nesaprotu kāpēc to vajadzēja arī tik smalki atcerēties - man šķiet, ka pietiek atcerēties galvenās vadlīnijas, pārējo taču var vajadzības gadījumā sameklēt.
Ekonomika - nē, nu princips jau ir skaidrs, bet skaidrs arī, ka iegūt tos skaitļus, ko likt formulās, reālajā dzīvē ir iespējams tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos.
Psiholoģija - novecojis bullšits, to drīzāk varēja saukt par psiholoģijas vēsturi.
Ui, vēl atceros, ka pamatskolā bija glītrakstīšana - mūsdienās to, droši vien, vajadzētu aizvietot ar īkšķu treniņiem SMSošanai:D
Vēl - neatceros vai skolā bija loģika - ja nebija, tad vajadzēja. Un noteikti vajadzēja kaut ko, ko, laikam, sauc par "kritisko domāšanu" - ķipa avīžu lasīšana un noskaidrošana, kurš melo / lej ūdeni un kāpēc.
Literatūru nesaprotu joprojām, galvenokārt dēļ domrakstu kultūras - kāds cilvēkam var būt labums no spējas "liet ūdeni", tā vietā, lai pateiktu tieši to, ko domā.
Ķīmiju saprotu tik daudz, ka vienmēr ir interesanti papētīt, kā konkrētas vielas ietekmē cilvēka organismu un vai man nepārdod homeopātisku "placebo". Bet joprojām šausminos par ķīmijas "likumiem", kas kaut cik sakarīgi sāk izskatīties tikai, kad uz to paskatās no kvantu fizikas puses.
Par latviešu, angļu un krievu valodām nesūdzos, kaut arī krievu valoda tā īsti nepadevās (skolotājai bija pārāk grūti nolaisties no saviem literārajiem augstumiem līdz manam ielas slenga līmenim), un šo to no latviešu valodas esmu aizmirsis - bieži rakstu šķībi.
Fizkultūra bija sasodīti garlaicīga, izņemot tad, kad bija jāspēlē futbols vai kas tamlīdzīgs - tagad gan nesūdzētos par iespēju kaut ko fiziski padarīt, neko nedomājot un atslēdzoties.
Fizika bija interesanta dēļ skolotājas personības, bet tajā pat laikā briesmīga - izdarījām eksperimentus jau iepriekš zinot rezultātus, un neko sakarīgu tā arī neuzbūvējām. Neatbildēti jautājumi par uzdevumu jēgu (savienoto trauku princips guva spēku tikai tad, kad remontdarbu laikā vajadzēja uz sienas uzzīmēt horizontālu līniju), daudzas lietas tā arī netika paskaidrotas līdz galam (nu labi, daudz kas fiziķiem joprojām vēl nav skaidrs).
Bioloģija - toreiz bija totāli novecojusi mācību programma.
Datorzinātnes - ko tik nevarēja izspiest no tās novecojušās aparatūras:) Apjēga par algoritmu sarežģītību noder joprojām.
Vēsture - interesanti paklausīties, joprojām nesaprotu kāpēc to vajadzēja arī tik smalki atcerēties - man šķiet, ka pietiek atcerēties galvenās vadlīnijas, pārējo taču var vajadzības gadījumā sameklēt.
Ekonomika - nē, nu princips jau ir skaidrs, bet skaidrs arī, ka iegūt tos skaitļus, ko likt formulās, reālajā dzīvē ir iespējams tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos.
Psiholoģija - novecojis bullšits, to drīzāk varēja saukt par psiholoģijas vēsturi.
Ui, vēl atceros, ka pamatskolā bija glītrakstīšana - mūsdienās to, droši vien, vajadzētu aizvietot ar īkšķu treniņiem SMSošanai:D
Vēl - neatceros vai skolā bija loģika - ja nebija, tad vajadzēja. Un noteikti vajadzēja kaut ko, ko, laikam, sauc par "kritisko domāšanu" - ķipa avīžu lasīšana un noskaidrošana, kurš melo / lej ūdeni un kāpēc.