Vai cilvēks var sajusties kruta, par to, ka ir apguvis kādas hobijveidīgas zināšanas, kas nav tam nepieciešamas kādam konkrētam mērķim, ja cilvēks nevienam par to nepastāsta? Atrast perfekto ķīmiskā sastāva balansu akvārijam, un nevienam par to nepastāstīt? Spēlēt aizvēsturiskas RPG spēles, pētīt futbola vēsturi, hakot linuksus, apgūt Britnijas Spīrsas biogrāfiju, audzēt falenopšus, fotografēt graustus, nevienam to nestāstīt, un justies kruta par to, ka "zini kā" - tā ir iespējams?

Un vēl sūdīgi, ja visi tavi ģeniālie gara darbi atrodas digitālā formātā uz kaut kāda cietņa, sazin' kur - moš vēl aiz paroles - un neviens nemūžam to neuzies. Nav vairs tie laiki, kad krāt burtnīcas drēbju skapjos.

Akdies, nu pofiK taču, pac tak būsi nomirījis. ;)