Vai cilvēks var sajusties kruta, par to, ka ir apguvis kādas hobijveidīgas zināšanas, kas nav tam nepieciešamas kādam konkrētam mērķim, ja cilvēks nevienam par to nepastāsta? Atrast perfekto ķīmiskā sastāva balansu akvārijam, un nevienam par to nepastāstīt? Spēlēt aizvēsturiskas RPG spēles, pētīt futbola vēsturi, hakot linuksus, apgūt Britnijas Spīrsas biogrāfiju, audzēt falenopšus, fotografēt graustus, nevienam to nestāstīt, un justies kruta par to, ka "zini kā" - tā ir iespējams?

Tā ir savas pasaules bagātināšana. Izdaiļošana, padziļināšana. Lai vai kā - tas nevar palikt bez sekām. Un tieši vai netieši, bet šīs zināšanas noteikti ietekmēs Tavu saziņu ar citiem - varbūt beigās pat tiešām izpaudīsi kaut ko no tā - kaut vai kā piemēru vai salīdzinājumu.

Njā. Bet vari nosaukt kādu piemēru, kur tā ir gadījies, ka cilvēks nezcik ilgi piekopj kādu hobiju, bet nevienam par to neko nesaka?

Par citiem nezinu un zināt pēc definīcijas nevaru, bet man mēdz tādi uznākt. Reizēm gan kāds pieķer un tad ir jāpastāsta :D