Ha - tajā Anšlava grāmatā, nu, tajā Dienas grāmatā (neatceros nosaukumu), bija pantiņš, ar kuru mani kacina jau kopš bērnudārza laikiem:D Grāmata rakstīta 30ajos gados. Sen. Nepaskatījos, vai Anšlavs to pantiņu ir sacerējais pats vai no kāda citējis, vai, varbūt, jau tolaik šis pantiņš ir cirkulējis apkārt tautasdziesmas statusā, bet šā vai tā, manis kacināšanai ir dikti sena vēsture.
Tātad:
Toms Miks
Taisa trik's,
Novelk biks's
Paliek pliks:)

Neliek mieru drīzāk tas, ka man iedeva vārdu, kas jau bija apspēlēts (par ko tie vecāki domā?). Bet man patīk. Patiesībā, sen jau vairs neapvainojos, ka manu vārdu apspēlē, drīzāk jūtos kruts un īpašs. (Tas traucē tikai tajos gadījumos, kad gribas paslēpties no cilvēkiem.)