bartolomejs

reizēm jauki nospļauties par akadēmisko imidžu un sajusties kā normālam hipijam... un tad ejot pa ielu bērni rāda ar pirkstiem, jaunieši smejas, bet pieauguši ļaudis ejot garām saka "jā, tie ir mākslinieki"... un skaisti kaut kur Sakstagalā sēžot saulainā dienā divatā zem lietussarga lauka vidū no zem lietussarga pūst ziepju burbuļus un mulsināt garām braucošos traktoristus un ziņkārīgos lauciniekus ar sadauzītiem folksvāgeniem... un aizlīmēt ar folliju logus un caurām dienām klausīties un skatīties Jethro Tull un izlikties, ka diena ir nakts, bet nakts ir diena... un vispār viss ir skaisti... laikam jāmeklē darbs... ;)

http://klab.lv/users/lord_andrey/165634.html

tā, ejam gleznot... kas mums ir vajadzīgs? ziepju burbuļi, dzērveņu uzlējums, sauļošanās krēms.... par molbertu un krāsām var aizmirst... :D

http://klab.lv/users/lord_andrey/165434.html

A: miegs nāk?
L: aha...
................
L: miegs nāk?
A: aha...
................
A: хорошо сидим...

http://klab.lv/users/lord_andrey/164355.html

jā, starp citu... runā, ka aptuveni pēc mēneša Lords precas... :)))

http://klab.lv/users/lord_andrey/164229.html

ir jauki klausīties Pīķa dāmas lasījumus katru rītu pirms miega... protams, oriģinālā... aizvakar pat nodaļu līdz galam nenoklausījies aizmigu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/163761.html

vispār jau kukulīša lasījuma lomās klausīšanās pirms miega, lieliski rosina pēdējo...

nolēmu, ka laikam biežāk jāstaigā izlaiztiem matiem... Varakļānos par mani atklāti jūsmoja... meitenīšu bariņš spiedza "ak Jēzus, viņam mati tieši kā Jēzum"... jauniešu bariņš, kas sēdēja pils parkā un sūca alu un svilpa svilpītēs kliedza "ak, jauns, ar matiem; man aizveda līgaviņu"... daudzi smējās, bet vēl vairāk smaidīja... un jā... daudzi... ļoti daudzi atskatījās... tikai žēl, ka četru kilometru pastaigā pa mežu ar lietussargu mūs neredzēja cilvēki... runā, ka no malas izskatījās pēc kaut kā Kusturiciska...

Varakļānos ir skaista pils... būs jābrauc vēl kautkad...

sēžu pie pēdējām diplomdarba sadaļām... tikko dzemdināju domu "Kopumā šo veidojumu mazliet abstrahējot varētu definēt kā jaunu sociālo grupu (slāni?), kuru veido izdomātas personības ar savu subkultūru un „profesionālo” valodu kopumu, savu ētiku, morāli un savdabīgu interešu kopumu."

http://klab.lv/users/lord_andrey/162139.html

man vienmēr visi ir mācījuši saskatīt dzīvē visu slimo, kroplo un ļauno... es iemācījos raudzīties uz dzīvi kā uz kaut ko tādu, kur labais ir vienkārši ļaunā neesamība vai trūkums... tātad - patoloģija... tagad kāds cilvēks man māca dzīvē saskatīt skaisto un labo... lielai daļai no maniem vecajiem draugiem ar mani vairāk nav interesanti...

http://klab.lv/users/lord_andrey/162029.html

friends ===> strangers
interesanti redzēt kā attālinās cilvēki, kuri savulaik bija tuvi un dārgi... un paiet kāds laiks, pazūd kontakts... un satiekoties jau vairāk nav par ko runāt... cilvēki ir sveši... vairāk nekas vienam no otra nav vajadzīgs... un tā notiek ar cilvēkiem, bez kuriem kādreiz dzīve šķita neiedomājama... un tā notiek ar visiem... bez īpašiem izņēmumiem... bet izņēmumi, ja arī tādi pastāv, vienkārši jau no paša sākuma ir pieskaitāmi citam attiecību slānim...

un pēkšņi apjaušot šo vienkāršo patiesību, vairāk negribas satikt cilvēkus, kuri ir bijuši dārgi, bet atsvešināšanās no kuriem vēl nav sajusta... kāpēc? ļoti vienkārši - gribas saglabāt draudzību... vismaz domās, bet saglabāt... cilvēkam patīk dzīvot ilūzijās... tad lai jau...

http://klab.lv/users/lord_andrey/161438.html

konceptuālisms...
pēdējā laikā baigi sācis vilkt uz dažādām performancēm un konceptuālismu... klasīšu spēlēšana uz krustojuma, pūču ķeršana uz krustnagliņām, vilcienu klausīšanās, dažādi kapu pasākumi, pastaigas 20 jūdžu garumā, spontānas braukšanas vilcienos, naksnīgas svecīšu dedzināšanas uz Režicas Venēcijas trepēm liek domāt par to, ka beidzot mana dzīve atkal kļūst interesanta, kas likās neiespējami pēc Doriana sabrukšanas....

vakar vakarā pavilka uz konceptuālo mākslu un savu vēlmi arī realizēju... novilku no DC++ pirmo .AVI failu, kas saturēja savā nosaukumā "xxx" un pāris .MP3 failus ar nosaukumiem "hypnosis"... verbālo hipnozi palaidu filmas audioceliņa vietā... sākumā izmēģināju filmu laist trīskāršā paātrinājumā, bet rezultāts neapmierināja, bija kaut kāda disharmonija... normāls temps arī nedeva gaidīto rezultātu, tāpēc palaidu palēninājumā un tas bija tas, kas vajadzīgs... filma gan izrādījās pārāk brutāla manai maigajai dvēselei tāpēc tika izdzēsta... bet ja izdosies atrast kādu mazliet vieglāku pornogrāfiju, varēs pamēģināt vēlreiz... vispār jau efekts bija interesants... vienīgi vieta "close you eyes" no vienas puses mulsināja, no otras, atbrīvoja no skatīšanās uz "gaļu"... koncepciju nolēmu uzrakstīt, kad būs gatavs galīgais variants... pirms tam nav ko steigties...

vakarnakt gan viena draudzene, kas по совместительству arī gleznotāja, nolamāja mani, ka tā nav konceptuālā māksla, bet kaut kāds konceptuālisms tik un tā sanāk... tad es painteresējos, vai konceptuālajā mākslā vispār ir māksla... izrādījās, ka par konceptuālo mākslu šo pašu garadarbu varētu nosaukt tikai pēc tam, kad es būšu pabeidzis mākslas maģistros konceptuālās mākslas novirzienu... a žēl... laikam nav vērts censties...

http://klab.lv/users/lord_andrey/160923.html

dēmoni un pārgājieni
manā datorā ir iemiesojušies dēmoni... un šajā gadījumā eksorcists no manis nekāds un pat [info]jerrym nebūtu pa spēkam izdzīt šos dēmonus... zvanīju dažiem datoru eksorcistiem un visi atteicās piedalīties šāda dēmona izdzīšanā... izdevās vienu pielauzt par naudiņām, bet arī viņš atteicās ņemties un lūdza aizvest rītdien uz savu firmu... tā arī būšu darīt...

ciest nevaru atrasties vienā telpā ar dēmonu apsēstu līķi... tāpēc vakar aiztinos uz Sakstagalu... maršruts bija pat ļoti skaists... vienā brīdī es nolemju, ka man vajag kaut kur aizbraukt... sūtu sms Annai - tiekamies stacijā un braucam uz Sakstagalu... viņa ir tikpat slima, kā es, tāpēc tas viņai nešķiet dīvaini vai kā citādi bezjēdzīgi... Sakstagalā izkāpjam no vilciena un nolemjam iet, kur acis rāda... nonākam lielā sabrukušā koka mājā... Anna stāv durvīs, es esmu iekšā, pagriežoties bez maz vai sajūsmā iespiedzos... virs viņas galvas ar asinskrāsas sarkano krāsu kaut kādā gotu tīnīšu fontā lieliem burtiem uzraksts "Demon"... ņemot vērā, ka braucu uz Sakstagalu bēgot no dēmoniem - patika.... māja tiek izložņāta un tālāk dodamies apraudzīt vietējos iedzīvotājus... kad tas kļūst garlaicīgi, ejam pirkt šampanieti... uz Viļāniem... mazliet vairāk par 20 km... pa ceļam nonācām pasaku mežā, starp vecām fermām un pamestām graudu kaltēm, ko savulaik meklēja [info]waits... nonācām Kantiniekos, vēl velnszinkur... kaut kur nomaldījāmies... saule laidās uz rietu un kādā mājā painteresējos, kur ir tuvākā apdzīvotā vieta... cilvēki ļoti smējās un skatījās ta uz Annu, ta uz mani (es, protams, biju ģērbies visai pieklājīgi un tāpat arī Anna un diezvai mēs izskatījāmies pēc vietējiem)... atbildēja, ka tuvākā pilsēta ir Viļāni... un interesējās, kā mēs šeit nokļuvām... atbildēju, ka ejam no Sakstagala uz Viļāniem... par šampanieti, protams, noklusēju... cilvēki smējās vēl atklātāk un teica, ka var iet uz jebkuru pusi, bet labāk uz to, no kurienes nācām... izteicu minējumu, ka ir palikuši kādi divi kilometri un cilvēki atkal smējās... izrādījās, ka palikuši tikai 15 kilometri... un saule laidās uz rietu un šampanieti Viļānu uzpildes stacijā var dabūt tikai līdz 22:00... mums bija 2 stundas, lai nostaigātu 15 kilometrus... pasaule bruka kopā... palika vienīgā cerība, ka viņi jokoja... devāmies atpakaļ un pie gradu kaltēm sastaptajai sievietei jautājām, kā nokļūt viļānos... viņa smējās.... bet tomēr pastāstīja, ka 4 km līdz krustojumam uz šoseju un tad 9 km līdz Viļāniem... veicot nesarežģītu matemātisko operāciju, konstatējām, ka ir ok... palikuši 13 kilometri... optimisms sāka atgriezties... devāmies uz Viļāniem ar sapni par šampanieti... gājām ilgi... saule norietēja, uzlēca mēness... kļuva tumšs.... bijām nogājuši jau daudz vairāk par 4 km, kad konstatēju, ka esam apmaldījušies, jo jau sen bija jābūt šosejai... bet varbūt vienkārši biju pārāk noguris un tāpēc likās, ka esam nogājuši mazāk, kā šķiet... ik pa laikam kaut kur tālumā bija dzirdama šoseja... un likās aiz nākamā līkuma jau iziesim uz šosejas... pa laikam parādījās mašīnu gabarītugunis uz tālās šosejas un šķita, ka šoseja tuvojas... un pa šoseju tikai 9 kilometri un būsim galā... redzējām vilcienu un tad es sapratu, ka mēs ejam uz Rēzeknes pusi... vēl pēc pusstundas mums aizmugurē parādījās bariņš jauniešu... par kuriem gan mēs zinājām tikai pēc balsīm, jo redzēt, protams, neko nevarēja... mazliet pirms desmitiem, sākām apzvanīt radus un draugus, lai Rēzeknē nopērk šampanieti... viens labs cilvēks atsaucās... un pat diezgan mierīgi reaģēja uz Annas komentāru "es tagad kaut kur pie Viļāniem, pēc dažām stundām ieiešu pēc šampanieša"...

laikam nav jāstāsta, ka ne uz kādas šosejas mēs, protams, tā arī neizgājām, vienā brīdī vienkārši bija apdzīvota vieta, kad pienācu pietiekoši tuvu zīmei, lai varētu tumsā izlasīt nosaukumu, izrādījās, ka esam Viļānos... uz 20 minūtēm nokavājām šampanieti... bet drīz bija jābūt Rīgas autobusam uz Rēzekni... autobuss tika sagaidīts un Rēzeknē mūs jau gaidīja šampanietis...

un jā, tādas krāsas pilsētā nevar redzēt... tikai dabā... sarunājām, ka nākamreiz brauksim uz Sakstagalu es ar fotoaparātu, Anna ar molbertu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/160012.html

bija īpatnējs sapnis... bet visvairāk man patika epizode sabiedriskajā transportā... pirms rādīt konduktoram mēnešbiļeti, no tās ir jānokož gabals... un es savā stulbumā nokodu tieši to vietu, kur bija rakstīts vārds un uzvārds... mani izsēdināja... ;D

http://klab.lv/users/lord_andrey/158209.html

a vispār skaists vakars sanāca... stundas divas meklēt ebreju kapus, kad tas neizdodas, spēlēt klasītes ielas vidū, gandrīz tikt vecas ļūbesteibas sabrauktiem, kas tomēr aizved uz ebreju kapiem, kuros mēs tā arī netiekam... nonākt mežā, tad vecticībnieku kapos... kopumā skaisti... izrādās, ka Rēzeknē ir iespējams labi atpūsties arī bez Doriana un vēl pāris cilvēkiem...

http://klab.lv/users/lord_andrey/157330.html

apsēstības ir slikta lieta... kāda persona uzaicināja manu māti uz kāzām augustā... šķiet, ka tagad viņai vairāk nav cita sarunu temata, kā šīs lieliskās kāzas... tā nokaitināja, ka šodien, kad kārtējo reizi kādam pa telefonu aizrautīgi apsprieda šīs kāzas, es uzbraucu, ka kad gatavo ēst, lai nerunā pa telefonu, jo sekas var būt neparedzamas...

http://klab.lv/users/lord_andrey/153955.html

Daži pusaudži izrāda savu naidu un agresiju: „bljaaaaaadddd , es ieniistuu savu muteri vienkvinja ir peedeja cuuka es varu pateikt , izpista lose bljaaaaaaadd , nu kur shitaa var es nesaprotu , es pieraxtijos pie friziera , labi tulit peec 10.min. jau jau jaabut salon a, tagad eju vinjai prasit naudu a shii pasaka , ka nedos , ka es vinjai nepalidzu utt nee nu norm taa atmeta , blaaaad es cist vispar visu nakosho nedelju ignoraa sedeshu , labi ka vismaz man norm sencis ir , bljaaaad cuuuka peeeejaaa ;(“

http://klab.lv/users/lord_andrey/152667.html

iedevu meitenei piecus santīmus par skūpstu un izrādījās, ka viņa jau pirms tam man kabatā iebāzusi desmit... sajutos muļķīgi... :D

http://klab.lv/users/lord_andrey/139391.html

sapnis vannā...
iemigu vannā ar grāmatu rokās un redzēju sapni... notika kaut kāda katastrofa... nebija elektrības, veikali nestrādāja... cilvēki mira badā... es, [info]melora, kāds no cilvēkiem, ko nekad neesmu redzējis, iespējams, [info]sirke un vēl kāda meitene bridām pa tukšajām Rīgas ielām pārtikas meklējumos... netālu no centrālās stacijas stāvēja mašīna, kurā bija ielikts milzīgs kandžas dzenamais aparāts... viena no meitenēm (kuras personību es tā arī nenoskaidroju) palika pieturā, bet mēs pārējie gājām izlūkos un uzdūrāmies šim kandžas tirgotājam... viņš pastiepa mums glāzīti - katrs no mums pa malkam padzērās... tā, kas bija [info]sirke piegāja pie tirgotāja un sāka tirgoties, cenšoties panākt, lai tas nomet cenu... man makā bija tikai 5 eiro banknote un 36 slovāku kronas vienā banknotē.... [info]melora stāvēja man aiz muguras... es taisījos samaksāt par viņām abām, bet acīmredzot [info]sirke izsauca pret sevi tirgotāja nepatiku... es pilnīgi atklāti sajūsminājos par viņa ideju, kā izdzīvot šādos apstākļos, cildināju viņu un devu viņam visu naudu, kas man bija... kaut arī mūsu glāzi mēs tā arī neizdzērām... to es atdevu tirgotājam tik pat pilnu, kāda tā bija sākumā... un vēl viņš deva katram bonusā kaut ko... es biju šokā, jo viņš meitenēm iedeva kaut kādas konfektītes tipa Skittles un domāju, kāda jēga izsalkušam cilvēkam no konfektēm... jau domāju, ka man dos to pašu... viņš man stiepa šādu pašu konfekšu paciņu, bet pēkšņi pārdomāja un iespieda saujā kādu maisiņu... man sākumā šķita, ka tā ir ūdenspīpes tabaka un es domāju, ko gan tagad ar to darīšu... bet tad es pamanīju, cik grūti tirgotājam ir šķirties no šī maisiņa un izlasīju uz tā krievu valodā uzrakstu "sausā biezzupa"... es no sirds pateicos tirgotājam un kopā ar meitenēm atgriezos pieturā... tā nu mēs četratā tur stāvējām... pienāca čigāniete.... ar meitenēm viņa vispār negribēja runāt, bet mani viņa paveda nost un stāstīja kaut ko ļoti svarīgu.. bet diemžēl, telefona zvans mani pamodināju un es tā arī neuzzināju ko tieši...

http://klab.lv/users/lord_andrey/138813.html

dušā sagribējās pagriezties... pagriezos un piecu centimetru attālumā acu augstumā karājās diezgan liels zirneklis... nu no tiem, kas uz garām kājām... tajā brīdī, kad to ieraudzīju, pirmais tēls, kas uzplaiksnīja atmiņā bija [info]malfoy, kurš ar spiedzienu leca uz soliņa, kad jau neatceros kurš - es vai [info]kyrie ieminējās par to, ka pa soliņu, uz kura viņš sēž, rāpo zirneklis... interesanti, kā reaģētu cilvēks, kurš paniski baidās no zirnekļiem, pēc dažu stundu miega atslābinājies zem siltas ūdens strūklas un pēkšņi ieraudzījis šādu mazu jauku radībiņu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/137326.html

ģeniālākais, kas nāk sāpošajā galvā - "o, šis deža vū man jau vakar bija"... jāiet dušā, lai arī aizvakardienas deža vū neparādītos...

http://klab.lv/users/lord_andrey/137048.html

a man ir liels greifrūts un pofigs... jūtos mazliet labāk...

http://klab.lv/users/lord_andrey/136634.html

vakar sapnī rokā (starp īkšķi un rādītājpirkstu) iekoda odze (sapnis vispār bija ģeniāls... noasa šķirsta variants, tikai dzīvnieki bija bunkerī un laukā nupat draudēja sākties kodolkarš... nu es viņus tur centos visus barot un tā... un piepeši konstatēju, ka vienā kastē kaut kas kustas, par kuru nezināju, kas tur ir, kad atvēru, izrādījās odzes...)... nu un visu vakardienu tajā vietā sūrstēja roka... diezgan nepatīkami, godīgi sakot...

http://klab.lv/users/lord_andrey/134972.html