bartolomejs

iz Lorda sarunas ar fotogrāfu:
L: - iemāciet man fotografēt..
F: - jums fotoaparāts ir?
L: - jā...
F: - un dators?
L: - ugu...
F: - a kas tad vēl jums ir vajadzīgs?

http://klab.lv/users/lord_andrey/170308.html

a: ja kas, tu esi meitene...
l: a tas nekas, ka es neskuvies?
a: a kas, tev visu laiku jābūt formā?

http://klab.lv/users/lord_andrey/166891.html

kūčas vakara apcerējums...
pēdējos gados norit ļoti strauja katoļu baznīcas liberalizācija... sanācis tā, ka vecie mācās no jaunajiem... katoļu baznīca ir sākusi ņemt piemēru no protestantu baznīcām, neņemot vērā to, ka visā pasaulē vienīgās valstis, kur joprojām ir stipra baznīca un kristietības tradīcijas, ir tieši tās, kurās ir katolicisms un pareizticība jeb ortodoksālisms... valstīs, kuras pārgāja uz protestantismu (t.sk. arī Latvija) baznīca ir sabrukusi un Dievs ir miris... jau pirms simts gadiem pirmie psihologi to prognozēja... runāja par protestantisma kļūdām, par to, ka ja tā turpināsies, Nīčes pravietojums piepildīsies... bet neskatoties uz to, katoļu baznīca nolēma vēl vairāk liberalizēties, kļūt vienkāšākai un tautai saprotamākai - tautai tuvākai... tas ir tāpat kā senie Olimpa dievi nokāptu no Olimpa un ietu mirstīgo mājās... baznīca arvien vairāk un vairāk saka "dzīvojiet tā, kā jums patīk, bet neaizmirstiet Dievu..." bet tā aizmirst, ka tad, kad mirstīgais dzīvo tā, kā tam patīk, viņš aizmirst visu, viņam paliek tikai viņš pats... atteikšanās no tradīcijām un rituāla bija lielākā protestantisma kļūda... bet tagad to mēģina darīt arī katoļu baznīca... rituālus tā vēl kaut cik saglabā, bet tradīcijas pamazām atmirst... tagad cilvēks par Dievu domā tikai baznīcā... ja ir līdz tai ticis, protams... visā pārējā laikā viņš var mierīgi nodoties biznesam, izpriecām un pārējiem mirstīgo nožēlojamās dzīvītes nožēlojamiem prieciņiem... katoļi no protestantiem sāk atšķirties vien ar to, ka pēc šīm izpriecām kārtīgs vidusmēra katolis reizi gadā aiziet pie grēksūdzes un izliekas, ka nožēlo savus grēkus... bet atgriežoties mājās no baznīcas, turpina darīt to, par ko pie biktskrēsla nosolījās "visus savus grēkus nožēloju, centīšos laboties"... tā nu mazpamazām pieņemot apgriezienus, arī katoļu baznīca dodas bezdibenī... ekumēniskajās misēs jau sen virsroku ir ņēmušas protestantiskās konfesijas un tā vien šķiet, ka drīz ienāks arī sektas... katolicisms pamazām atkāpjas...

tā vien šķiet, ka drīz vien būs jāpāriet pareizticībā, jo kā kādreiz rakstīja viens krievu žurnālists "православная церковь в наши дни осталась единственной, в которой до сих пор существует ритуал изгнания бесов"...

http://klab.lv/users/lord_andrey/117504.html

atklātības brīdis... :P (no rīta gan jau pāries un noskrīnošu vai uzlikšu friends only...)
da ne jau no vientulības es baidos... esmu pietiekoši bijis viens... nē... es baidos palikt viens, jo tad es sāku domāt... mūsdienās cilvēkam, kurš domā, ir ļoti grūti... var sanākt vajadzība pēc psihes patoloģiju speciālista... lūk no kā es baidos... un tāpēc arī visi mani n-tie ieraksti par to, cik slikti es jūtos, kad esmu viens pats... un kā man nepatīk, kad pie manis neviena nav... tieši tāpēc.... ne jau tāpēc, ka man būtu atkarība no cilvēkiem... nav man tādas atkarības... bieži vien vienatnē es jūtos daudz labāk, kā kompānijā... bet tik ilgi, kamēr prāts ar kaut ko ir pilnībā nodarbināts... un tieši tāpēc es esot viens pats tik daudz skatos filmas, klausos mūziku, spēlēju primitīvus pasjansus un vēl paralēli visam augstākuzskaitītajam vēl sarunājos ar vairākiem cilēkiem ICQ, žurnālā un lasu līdzības par hodžu Nasrediu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/117457.html

jauki, atradu vīnu, kurš garšo pēc skūpstiem... izrādās, ka bija palikusi vēl viena pudele... dzīve ir skaista... pareizāk - būtu, ja būtu ar ko dalīt šo vīnu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/116689.html

ir jauki, kad tiek ievērotas tradīcijas... pat ja tās saistās ar ielūkošanos nāvei acīs... atgriezās no Anglijas draudzene un nebija redzēta 9 mēnešus... mums bija pierasts, ja kaut kur kopā braucam, vienmēr kaut kas notiek... vienā no šādiem pasākumiem piedalījās arī [info]jerrym Saulkrastos, kad mašīna gandrīz apstājās uz sāna... daudz ir kopā pārdzīvots, bet tik tuvu no nāves laikam kopā nebija būts... un pats bēdīgākais, ka mašīnā bija arī pusotrgadīgs bērns...

bet kopumā jau bija jautri... pat gribējās uzrīkot pikniku, bet neuzrīkojām, jo bija ļoti auksti... policijai bija nospļauties un tikai ugunsdzēsēji pēc četrām stundām glāba situāciju... labi, ka vismaz draudzenes māsu ar dēlu aizveda uz mājām gandrīz uzreiz pēc incidenta...

dzīve tomēr ir skaista... :)

http://klab.lv/users/lord_andrey/113899.html

eques Venti dzimšanas diena...

no rīta pamodos no tā, ka Pravietis kaut ko ņēmās ar datoru, sēžot uz manas gultas... jo citur sēdēt jau nebija kur... un turpināju gulēt... vakarnakt tika dzerts vīns ar Kusturicu un uz Pravieti atstāja interesantu iespaidu... kad cēlos un tika uzņemta barība, aizgāju uz biroju papļāpāt ar vadītāju un devāmies uz ezeru... Rēzeknes pilsētā spiegu mirstība šodien pārsniedza pasaules rekordu... pa ceļam uz ezeru ieskrējām pie Eques Venti un no turienes pa ceļam ieskrējām pie Malefici... tālāk pa ceļam iegājām pie manis, tad autoostā, kur tā arī nesatikām [info]honeybee, tad pie Eques, tad autoostā, kur atkal nesatikām [info]honeybee un tikai tad - pēc sešām ceļā pavadītām stundām nonācām pie ezera (pa taisno no manas mājas ~15 min. kājām)... pie ezera bija skaisti... stāvējām uz glābšanas torņa un priecājāmies par skatu, apspriežot suņ... nonācām pie secinājuma, ka "умел сунь, сумей и вынь... gala rezultātā tika secināts, ka ja suņ ir garīgā, metafiziskā daļa, tad viņ ir fiziskā, pasauliskā... tā tika izveidoti komentāri suņ-dzi.... bet ilgi neizdevās priecāties par ezeru un jaunās Doriana reliģijas attīstīšanu, jo zvanīja [info]honeybee un lūdza savākt no autoostas... ieradās [Unknown LJ tag] ar [info]dark_entrant un devāmies pie [info]eques...

pasākums bija jautrs, bet tā kā Dorianiešu skaits pārsniedza ne-Dorianiešu skaitu, pasākums drīz vien sāka ritēt tradicionālajā Doriana simpoziju gultnē... diskusijas par reliģiju, filosofiju un vēsturi, ūdenspīpe un šņabis, burvīgs [info]eques vecmammas taisītais vīns un liķieris... parādījās [info]ep.... ar laiku es, [info]lone_wolf un [info]nihilant devāmies uz mežu... vienā brīdī man uznāca melanholijas lēkme un es viņus atstāju... gribējās pastaigāt naktī un padomāt... tālāk jau es viņus satiku pie [info]eques mājām... atkal liķieris, ūdenspīpe un diskusijas par augstām tēmām... gulētiešana un es devos uz mājām...

ceļš uz mājām bija tāds mazliet dīvains... atgriezās melanholija, uzmācās šausmīga vientulības sajūta... apziņa, ka lai gan apkārt ir daudz draugu, ar kuriem ir jauki uzpīpēt ūdenspīpi, padzert vīnu un parunāt par filosofijas skolu galvenajām tendencēm XVII gs. otrajā pusē, bet tāda, kas būtu ar mieru un arī spētu būt klāt vienmēr, kad man būtu vajadzīgs, man nav neviena... tā nu depresīvi žēlodams sevi un lādēdams savu sūro likteni, virzījos uz mājas pusi... pa ceļam bariņš jauniešu mani sauca "женщина, ей, женщина"... laikam jau vaļējā garā mētelī un ar izlaistiem matiem tiešām varēju no aizmugures izskatīties pēc sievietes... kaut gan [info]malefici šodien paziņoja, ka kopš esmu nometis svaru un atbrīvojies no sejas apmatojuma, izlaižot matus tiešām izskatos pēc sievietes vai arī ļoti nevainīga vīrieša, tik nevainīga, ka viņš pat būtu gatavs noticēt manam celibātam, ja vien mani tik labi nepazītu...

kaut kad varbūt iemetīšu kādas bildes.. un varbūt arī uzzīmēšu kartē gājiena maršrutu...tas tiešām bija unikāls maršruts... visas kājas vienās tulznās... :D

http://klab.lv/users/lord_andrey/113427.html

ar [info]sirke ieiesim psihiatra kabinetā sadevušies rociņās un vienbalsīgi stāstīsim par to, ka man (mums) šķiet, ka esam divi...

http://klab.lv/users/lord_andrey/112699.html

jaunākais piedāvājums - karma enlargement... (c) [info]lone_wolf

http://klab.lv/users/lord_andrey/112562.html

un tā šī jautrā nedēļa dodas uz noslēgumu...

un tā nu nedēļa sākās ar eksāmenu... eksāmens tika uzrakstīts, tika apstiprināta prakses atskaites gatavība nodošanai, bet kad ierados birojā, patīkamais jaunums bija tāds, ka projekts, pie kura sanāca nostrādāt gandrīz nedēļu, nemaz netika iesniegts, jo ziemeļvalstu partneri domā tik ātri, ka atsaucas mēnesi pēc iesniegšanas termiņu beigām... šodien gan uzzināju, ka Nordic Council of Ministers projektu konkursam baigi daudzi nav iesnieguši līdzīgu iemeslu dēļ... vakarā atgriežoties Tīrainē, konstatēju, ka tvaika katls - vienīgā ierīce, ko es izmantoju vakariņu gatavošanā sev, bet neviens cits neizmanto, ir pazudis... vannas istabā gaidīja jauns prieciņš... tajā nevarēja tikt iekšā, kā vēlāk izrādījās, tāpēc, ka pāri vannai un praktiski visai vannasistabai bija pārlika liela finiera plāksne... tad jau nebija ilgi jāgaida, kad mājas saimnieces piedzīvotājs, kurš vienmēr mani izseko un skatās, kur es eju un kad man ir iedegta gaisma, paziņoja, ka es laižot iekšā āfrikāņus... izrādījās, ka es nāku caur aizslēgtām durvīm iekšā un no iekšpuses tās atslēdzu un tad nāk iekšā afrikāņi... bet viņam uznāk... vasarā viņš paziņoja, ka durvis bijušas aizslēgtas un viņš iekāpis mājā pa skursteni... un labākais, ka pats tam ticēja... viņa māte 85 gadu vecumā taisīja pašnāvību lecot no otrā stāva loga... nomira psihiatriskajā slimnīcā pēc dažiem gadiem... (savējie sapratīs...)

otrdiena bija burvīga, ar [info]honeybee sēdējām pie Stiksas, dzērām vīnu, barojām no rokas gulbjus un līmējām ciet viens otra emocionālās rētas... saņēmu dāvanu 2000. gada dzimšanas dienā... mācījāmies skaitļus ar Džonatanu... vakarā birojā beidzot tika sataisītas atskaites par jau sen notikušo Slovākijas braucienu un papļāpāts par dzīvi... vienīgi jāmin, ka birojā es ierados stipri iereibis (sen tā nebija bijis no vīna) un pagāja zināms laiks, kamēr varēju klabināt klaviatūru tā, lai parādītos kaut kādi burti uz ekrāna... vakarā pie [info]lilai spēlējām šahu un dzērām tēju... viņa konstatēja, ka es dzērumā daudz smaidu... laikam tā ir... normālā stāvoklī cenšos nesmaidīt... :)

rīts sākās ar to, ka ņirgājāmies ar [info]lilai viens par otra matiem un devāmies uz centru - es uz skolu, viņa uz kino... pēdējā diena skolā pagāja skaisti, nodevu prakses atskaiti, parunājos ar pasniedzējiem, noformulēju diplomdarba tēmu, ieskrēju pie [info]unintended uz tēju un tad pa spiegu ceļiem vedu viņu uz biroju, lai nokopētu pasi... pabeidzis vēstuli zemkopības ministrijai devos uz Tīraini, pa ceļam nopērkot nagu knaiblītes, vīlīti, skuvekli, etc... Tīrainē savācu savas mantas, sanāca viena liela soma, viena mana mazā soma, ar kuru parasti pārvietojos starp pilsētām un maiss ar gultasveļu... rīt saņemšu visu Rēzeknē... tā nu esmu pilnībā izvācies no Tīraines... tur paliek tikai dators bez klaviatūras... :D tik un tā man viņš nav vajadzīgs.... pabeidzis mantu vākšanu savedu sevi kārtībā, lai iegūtu kaut mazliet prezentablu izskatu šodienas semināram, devos gultā ar Bernu....

seminārā šorīt ierados pats pirmais, visu semināru nez kādā sakarā tika apspriests viens projekts, ko es biju rakstījis kaut kad vasarā, beigās viens dānis paziņoja, ka man vispār nebija tiesību šādu projektu rakstīt, bet piemērs tik un tā labs... :D pēc semināra vēl notika maziņa savākšanās Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kur tika nolemtas viena kopēja projekta niances... un devos uz autoostu, pa ceļam nopērkot Fromma "Escape from freedom"... tomēr esmu paraugpsiholoģijas students, jo lasu psiholoģisku literatūru un man tas pat patīk... :D

P.S. un jā, bija labs sapnis pirmdien... visu neatstāstīšu, bet bija jauka detaļa ar to,ka gāju ciemos pie [info]lunicana_animae (pie kuras jau bija [info]lone_wolf, [info]andux un [info]melora), bet tā vietā, lai ieiet mājā, atvēru kapa vāku un iekāpu kapā, kur bija dzīvokļi... pieklauvēju pie durvīm, [info]lone_wolf atvēra mazu lodziņu un teica, lai nāku iekšā, bet durvis neatvēra un es ielīdu pa šo lodziņu, kas gan fiziski nav iespējams... :D pārējo nestāstīšu, sākas personiskas detaļas, bet Jungs priecātos par šo sapni... un varbūt pat Freids atrastu kur piesieties... bet Freida interpretācija šajā gadījumā būtu nu ļoooti perversa, tāpēc to es atmetīšu... :D

http://klab.lv/users/lord_andrey/112207.html

he-he, mani šodien met laukā no mājas Tīrainē... argumentācija ir ģeniāla... es esot afrikāņu spiegs, kurš staigā caur aizslēgtām durvīm... tb ieiet caur aizslēgtām durvīm, atslēdz durvis no iekšpuses un ielaiž afrikāņus... es neko nedaru, nestrādāju un neko nesaprotu, bet tikai "kurinu" gaismu vannā un guļu... un bija vēl kaut kas, ko es tagad neatceros... vispār jautri... patiesībā jau man Tīrainē tik un tā nepatika... jauki, ka izmeta... tikai žēl, ka Rīgā vairāk dzīvot nebūs kur...

un vēl es šodien uzzināju, ka ir kāds cilvēks, uz kuru man esot pārāk liela ietekme un kas manis dēļ ir izmainījis savu uzvedību, ģērbjas kā es, uzvedas un runā kā es, etc... vienīgā problēma ir tāda, ka es šo cilvēku baigi sen neesmu redzējis un mūsu attiecības ir apmēram tādas:
-čau
-čau, bet biežāk pat gadās, ka pat nesasveicināmies... un tagad esmu vainīgs pie tā, ka esmu sabojājis cilvēku...

un vispār... jo tālāk, jo vairāk es pārliecinos, ka vai nu ar mani, vai arī ar pasauli kaut kas nav kārtībā...

http://klab.lv/users/lord_andrey/111937.html

hmm, pa nakti manā virtuvē uzradušies 10 l Moldāvu sausā vīna... un manā ģimenē neviens sauso vīnu nedzer... sāku justies mazliet laimīgāks, jo es iespēju robežās dzeru tikai sauso... a vīns šitas labs...

un jā, man ir pazudis telefona lādētājs, tāpēc laikam kādu laiku padzīvošu bez telefona... vai arī tikai līdz pirmdienas vakaram, jo Rīgā man ir cits... hmm... bet bez telefona ir labi..

http://klab.lv/users/lord_andrey/111597.html

man ir mistiska sērkociņu kastīte... svētdien es aizdedzu sveci un kastītē palika viens sērkociņš... domāju to pārlikt citā kastītē un šo izmest, bet nez kāpēc to neizdarīju... kad trešdien atgriezos Rēzeknē, nopriecājos, ka beidzot izlietošu pēdējo sērkociņu un ne īpaši pievilcīgo kastīti varēšu izmest... bet nekā... kastītē ir divi sērkociņi... ar vienu es aizdedzināju sveci un vīraku, otrs palika... kad svece nodega, aizdedzināju nākamo... un kastītē atkal palika viens sērkociņš... pienāca ceturtdiena... un ceturtdienā kastītē bija uzminiet cik? pareizi - kastītē bija divi sērkociņi... es neizturēju un sveces aizdedzināju izmantojot abus sērkociņus... un izmetu kastīti... ļoti jau nu man nepatika kā tā izskatījās... veca, nobružāta, netīra, ar kaut kāda margarīna reklāmu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/110724.html

kyrie: Ha! :)
[info]lord_andrey: hmm, pareizi, Tu taču mani tādu neesi redzējusi... :D
[info]kyrie: Nē, bet esmu tevi redzējusi puskailu ar saplēstām panku džinsām, strīpainu halātu, mikrofongalvu un atplestām rokām četros naktī Rēzeknes centrā.
So, I guess this can't be worse :)

http://klab.lv/users/lord_andrey/108694.html

ir sveces un vīraks... nav tējas... tējas vietā kefīrs... laikam jau nožēlojami, bet tiešām bija slinkums taisīt...

nesen gadījās dzirdēt interesantu sazvērestības teoriju saistībā ar kefīru... no bērnības bērni tiek mācīti dzert kefīru un ar laiku rodas atkarība, bet kefīrā ir alkohola procents... so, sabiedrība tiek alkoholizēta... :)

http://klab.lv/users/lord_andrey/108445.html

ieraugot manu jauno es, Kyrie noreaģēja aptuvenā citējumā "tagad tu vairāk neizskaties pēc padzīvojuša akadēmiķa, tagad tu izskaties pēc jauna vampīra..."

tagad sēžu un domāju, kā man patīk labāk... izskatīties pēc veca gudra akadēmiķa vai pēc jauna stulba vampīrēna... :D

http://klab.lv/users/lord_andrey/108105.html

Falldo: nu jau teicu, nejūtos tik droša... par sevi... jo par Tevi drošam būt nozīmē būt idiotam...

http://klab.lv/users/lord_andrey/106109.html

sic transit gloria mundi...

un vispār man ir slikti... nezinu, kurā brīdī viss ilgi veidotais un nu jau gandrīz divus gadus realizētais "mierīgās un skaistās dzīves" plāns sāka plaisāt... varbūt pirms pusgada, bet varbūt arī pirms gada... bet varbūt tas jau pašā sākumā bija tik nepilnīgs, ka tam vienkārši nebija lemts nodzīvot ilgāk... nu tas ir sabrucis pavisam... ar lielu blīkšķi un putekļu mākoņiem... ieguvumi? jā, ir arī ieguvumi, es iemācījos uz dzīvi skatīties mierīgi un ne par ko pārlieku nesatraukties... arī tagad liela daļa dzīves iet kā iepriekš... viss rit pa ļoti mierīgu gultni, kur nav ne krāču, ne zemūdens akmeņu... bet otra daļa, tā, kas vienmēr ir bijusi nozīmīgākā, sāka plaisāt un tuvākajā laikā draud sabrukt pavisam... kāpēc? da tāpēc, ka es esmu muļķis, tāpēc, ka nekad nevar izrēķināt un ņemt vērā visus variantus... šāds plāns ir nepilnīgs jau savā būtībā, jo neparedz negaidītus pavērsienus... un katrs negaidīts pavērsiens iedragā visu konstrukciju... nekam neder šāds plāns... tas ir kā ASV psihologu asociācijas ētikas kodekss... tas ir labs tiktāl, kamēr viss rit pēc noteikumiem, bet tikko parādās bezprecedenta situācija, kodekss ir bezspēcīgs... šajā ziņā laikam taisnība tomēr ir flegmatiskajiem britiem... viņiem kodekss ir tik vispārīgs, ka katrā situācijā stulbie briti var iet pie supervizora un prasīt "vot, man ir tāda situācija, ko man tagad darīt?"... manā dzīvē nebija paredzēta vieta supervizoram... pats biju sev supervizors un viss bija perfekti... daudzi, kas bija ar mani labāk pazīstami, pārmeta, ka dzīvoju sapņos vai arī paša izdomātā pasaulē... un daļēji tā tas arī bija... tikai nevis izdomātā, bet izplānotā...

bet ja rodas jautājums, vai bija vērts, atbilde ir viennozīmīga - bija... lai gan viss beidzas/ās tik sāpīgi, es daudz iemācījos... daudzas lietas sapratu... daudz ko iemācījos novērtēt... bet tikai vienu es joprojām nespēju iemācīties... tas man jau ne vienreiz vien ir sāpīgi atspēlējies, bet es joprojām neprotu neuzticēties tuviem cilvēkiem... un nespēju iemācīties to, ka lojālākie draugi vienmēr ir tie, kuri no pirmā acu uzmetiena ir vistālākie...

vienīgi rodas jautājums, vai pēc šitā visa man pietiks spēka sākt visu no jauna, vai arī es mēģināšu atjaunot savu nepilnību pierādījušo veco no drupām...

http://klab.lv/users/lord_andrey/105532.html

un vispār derētu noskūties, pēdējo reizi skuvos, kad lidoju uz Austriju... a slinkums... un auksti... uz galda stāv Becherovkas pudele... teorētiski, varētu sasildīties ar čehu lepnumu, kas pasaulē simbolizē čehus tāpat kā Rīgas melnais balzāms - latviešus... 38 grādu pilnībā pietiktu, lai rokas locītava pārstāktu dīkt no aukstuma, dauzot pirkstus pa klaviatūru... pie tam, klaviatūrai nav sazīmēti krievu burtiņi, bet pogas ir nedaudz pārbīdītas, so, rodas nelielas grūtības ar rakstīšanu ne tikai svešvalodā, bet arī vietējo latvju mēlē...

http://klab.lv/users/lord_andrey/104851.html

es tā padomāju un nonācu pie secinājuma, ka ja es būtu mazliet labāk fiziski attīstīts un dzīves sākums būtu bijis mazliet savādāks, es būtu kļuvis par ekstrēmistu... reizēm manas idejas ir mazliet pārdrošas... teiksim, rāpties kalnos, kuros vietējie saka, ka uzrāpties nevar, uzvalkā, lakādas kurpēs, kas burvīgi slīd un garā mētelī, kas visu laiku pinas pa kājām tā, ka dažas reizes gandrīz nokritu... da i vispār dīvainas man pēdējā laikā izklaides sāk kļūt... laikam dzīvē kaut kā trūkst....

psihologi mēdz teikt, ka kas cilvēkam uz galda, tas arī galvā... pārāk jau nu kārtīgs man tas galds... uz tā nav praktiski nekā, bet kad ir, parasti viss ir skaisti sakārtots... tā arī galvā - praktiski nekā nav, bet viss pa plauktiņiem... laikam tāpēc arī prasās pēc kaut kāda haosa...

http://klab.lv/users/lord_andrey/104454.html