Čau. Ja jau esi atpeldējis līdz šai lapai, tad droši vien tas nebūs bez iemesla. Šajā rakstā drusku aprakstīšu Skijoringa (turpmāk tekstā Skijo) štellītes sportista (tiesa gan ne pārāk profesionāla) acīm.
Tātad, Tu esi nolēmis, ka vēlies slēpot skijo - lieliska izvēle, malacis! Bet ar vēlmi nepietiks, ir daži know how. Tad nu aprakstīšu šeit tās svarīgākās lietas.
Slēpes
Skijo ir diezgan drastisks sporta veids un ļoti ticams, ka ar vienām slēpēm uz visu sezonu neizvilksi. Man, piemēram, uz sezonu vajadzēja četrus pārus. Un arī tad bija drusku par īsu, jo šos četrus nācās vēl pielabot.
Tā kā slēpes ir diezgan dārgs prieks, es izvēlos doties uz kalnu slēpošanas trasēm un aprunāties ar nomas vadītāju. Parasti viņiem kādā stūrī stāv veci slēpju komplekti, kas nomā vairs netiek izsniegti, taču Tev tos iespējams par simbolisku samaksu notirgos. Normāla cena būtu ap 10Ls par pāri, reizēm mazliet lētāk vai dārgāk. Tādā veidā var tikt pie normālām palietotām slēpēm par normālu cenu. Tā kā nomas savas slēpītes vairāk vai mazāk kopj, tad tām būtu jābūt vēl lietojamā kondīcijā, bet iesaku tās tomēr no jauna novaskot - slīdēs labāk un pašam būs patīkamāk ap sirdi.
Uz savu augumu (1.86m) variēju starp 178 un 168 cm slēpēm, atkarībā no trases un iespējām. Garāka slēpe būs labāka ātrās trasēs, bet to būs grūtāk ielauzt asos līkumos. Īsākas slēpes savukārt būs atsaucīgākas līkumos, taču nestabilākas lielos ātrumos. Esmu mēģinājis arī 180+ un zem 160, taču kas par daudz, tas par skādi - ne ļoti garas, ne īsas slēpes nebūs labas.
Ir ļoti ticams, ka gonkas laikā tavas slēpītes dabūs ciest. Ja gadīsies izraut kantes, tad tās vairs nebūs glābjamas, taču lielākas švīkas un skrambas ir labojamas lietas. Gadījumā, ja gadās ieraut dziļu švīku (noslēpot pār kādu akmeni vai ko citu asu un cietu), es problēmu risinu ar epoxīda sveķiem. Ņemu Bison epoxīda sveķus un aizpildu šo švīku. Pēc sveķu pilnīgas nožūšanas noslīpēju nost lieko sveķu materiālu un slēpītes no jauna novaskoju. Šādā veidā pa sezonu ieekonomēju aptuveni 2 slēpju pārus. Not bad, hah! Šī ir mana metode, var, protams, izmantot speciālās švīku aizpildāmās plastmasas, taču tas ir dārgāk un manā skatījumā nav nepieciešams. Par slēpītēm atceramies galveno - TĀS IR JĀKOPJ! Pēc katras gonkas notīram un novaskojam. Dārgos sporta parafīnus nav vērts pirkt, taču sporta veikalos parasti var dabūt par latiņiem 3-5 diezgan lielu kluci ar parastu parafīnu slēpēm. Ar vecmāmiņas mīļāko gludelki vai celtniecības fēnu to uzklājam uz slēpītēm un voila! Pēc parafīna nožūšanas maķenīt nokasam lieko (ciklu var nopirkt tai pat veikalā kur parafīnu (!)) un nopulējam ar lupatiņu. Tieši tik vienkārši.
Par stiprinājumiem jebšu "klamburiem". Ja priekš kalnu slēpošanas uz mana svara nepieciešams ~8din spēks, tad skijoringam lieku ap 10. Sākumā mēģināju ar paredzētajiem 8, bet pēc gadījuma, kad lielā ātrumā līkumā uzšaujot pa akmeni vai kādu citu kankāli (kas nu vairs atceras kas tas īsti bija) man atkabinājās slēpe, esmu sācis griezt nedaudz stingrāk par rekomendējamo.
Zābaciņi (tālu tālu staigā viņi)
Loģiski, ka pie balles kurpītēm slēpi nepiekabināsi, vajadzēs zābaciņus. Zābaki ir tā lieta, uz ko naudu nevajag ekonomēt. Daudzi brauc ar slalomam un milzu slalomam paredzētajiem zābakiem, taču es izvēlos Freestyle slēpošanai domātos. Tie ir mīkstāki un nedaudz elastīgāki. Arī polsterējums tajos ir drusku biezāks. Zābaku zolēs mēdz būt iebūvēti speciāli triecienus slāpējoši matriāli, jo pēc būtības šie zābaki ir domāti lēkāšanai pa tramplīniem un tur sitieni pa kājām mēdz būt visnotaļ lieli. Pie grubuļainām trasēm patīkamāk un nedaudz ērtāk. Pats lietoju Dalbello Voodoo modeli un jūtos visnotaļ laimīgs. Šo noteikti nevajadzētu uzskatīt par vienīgo pareizo variantu, cik cilvēku, tik viedokļu.
Striķis
Striķis ir dikti svarīga štelle, jo kalpo ne tikai kā "kaut kas" pie kā turēties, bet arī ļoti ietekmē sadarbību starp motociklistu un slēpotāju. Tam jābūt ērti satveramam, taču arī savācamam (karāties un vazāties pa zemi NEDRĪKST ne gals ne vidusdaļa).
Katrs sevi cienošs slēpmanis izfuktierē sev piemērotāko risinājumu, taču pa lielam striķi daļās "plakanajos" un "apaļajos". Pie plakanajiem iet plakanās celtniecības saites, štropes, auto velkamās bantes un citi šāda veida izstrādājumi. Apaļie ir visa veida virves, auklas un citi apaļie vītie izstrādājumi.
Es personīgi izmantoju 20mm vītu 3 šķiedru apaļo dabisko linu virvi. Maksā tāda ap 1.50 Ls par metru. Garums 4-6 metri. Vienā galā izveidojam cilpu kurā stiprināt karabīni vai griezuli (griezuļa gadījumā tas jāiesien vai jāiepin ciplā). Cilpu es ievēlos nevis siet, bet gan iepīt, paārdot 3 šķiedras, izveidojot cilpu un striķa galus iepinot atpakaļ auklā. Var arī siet cilpu, taču 20mm virvei mezgls izveidosies diezgan milzīgs. Otrā virves galā iesienam pāris mezglus. Šeit slēpjas mazs triks - pēdējos 2 mezglus jāsasien tā, lai apmetot virvi ap roku, mezgls atspiestos pret auklu un veidotu atlaižamu cilpu. Palīdz noturēties riskantās situācijās, taču kritiena gadījumā var atlaist. Es parasti sienu 3 mezglus, 2 galējos un vēl vienu. Vidusdaļā mezglus siet nav ieteicams, tas traucē striķi slidināt pa rokām. VISS.
Apģērbs
Šī sadaļa drusku variējas atkarībā no laikapstākļiem, taču kaut ko aprakstīšu arī šeit.
Pamatkārta
Aukstās gonkās (-15grādi un vairāk) termobikses parasti ir diezgan patīkams pasākums. Pie -25 jau gandrīz obligāts. Kājās auju kalnu slēpošanai paredzētās garās zeķes. Augšā parasti t-krekls ar garajām (jā, garajām) rokām. Virs t-krekla džemperis, plānāks vai biezāks, kā nu kad vajadzīgs. Vairāk nekas parasti nav nepieciešams.
Virskārta
Bikses - kalnu slēpošanai vai motokrosam domātās. Vēlams gana platas, lai zem tām palīstu kājsargi/ceļusargi (par tiem lasi drusku zemāk). Rēķinies, ka bikses un arī jaka var dabūt ciest gan kritienos gan arī saskarsmē ar motociklu un arī tā karsto izpūtēju. Jaka - kārtīga, ziemai paredzēta. Es izmantoju kalnu slēpošanai domāto. Tai jābūt gana lielai, lai zem tās pavilktu bruņas, ja domā tādas lietot. Virs jakas var uzvilkt kādu smuku motokrosa kreklu labam izskatam un paša priekam.
Aksesuāri un citas lietas
Par dolče&gabana te nebūs, bet par šādām tādām štellītēm vērts pieminēt.
Ar plikām rokām skijo nepabrauksi, vajadzēs cimdiņus. Šeit ir vairāki varianti, citi brauc ar celtniecības siltajiem, citi ar kalnam paredzētajiem. Es personīgi esmu mēģinājis braukt ar celtniecības siltajiem, taču šis risinājums mani neapmirināja. Aukstā laikā un slapjumā celtniecības cimdi mēdz sasalt un kļūt mazāk lokani/elastīgi/ērti. Uz ziemassvētkiem drauga vecmāmiņa man uzdāvināja divkārtu tīras vilnas dūraiņus - aukstā gonkā pamēģināju un... sapratu, ka priekš manis šis ir ideālais variants. Rokas paliek siltas arī lielā ātrumā, ar striķi gana ērti operēt. Šogad staburadzes veikalā nopirku lielu konfekškasti un devos pie tās pašas vecmāmiņas ar lūgumu pēc jauna pāra, jo pēc pagājušās sezonas iepriekšējie bija diezgan bēdīgā stāvoklī. Cimdiņi dils, ar to ir jārēķinās.
Kaut kas noteikti būs nepieciešams ap kaklu un seju, savādāk klepus un apsaldējumi būs klāt ātri vien. Ap kaklu parasti sienu lielu lakatu (nu vienu no tiem modīgajiem), bet ap seju līdz pat degunam - bandanu jebšu auduma laktiņu. Šogad gribu pamēģināt bandanu aizvietot ar slēpošanas barklāvu, tad jau redzēs kā būs.
No apģērba lietām šis laikam arī viss.
Drošība
Pasākums kurā taisies piedalīties ir diezgan riskants un var būt traumatisks, tāpēc iesaku nedaudz padomāt par drošību.
Ķivere tā kā būtu obligāta štelle. Daži lieto slēpošanas ķiveres, daži motokrosa. Es izvēlos kompromisu un lietoju Downhill riteņbraukšanai domāto, kas pēc būtības ir tāda pati kā krosam paredzētā, tikai nedaudz vieglāka. Šīm ķiverēm esošajam žokļa aizsargam ir zināms pluss, jo ar kādu sniega vai ledus gabalu atrauties pa zobiem nebūtu forši un tas nedaudz novirza vēja plūsmu nost no kakla. Pavisam noteikti vajag brilles. Kalnu slēpošanai vai motokrosam domātās.
Zem džempera velku bruņas. Tās esmu izvēlējies ar muguras sargu, krūšu kurvja sargu un "pleciņiem". Pēc idejas bruņas varbūt arī nav obligāts pasākums, taču es uzskatu, ka drošības nekad nevar būt par daudz.
Runājot par biksēm, minēju kājsargus. Ļooooti svarīga štelle, jo atrauties pa kājām ar ledus gabaliem un akmeņiem, kas lido no motocikla pakaļējā rata patiešām nav patīkami. Kājsargus vajag piemeklēt, jo daļu apakšstilba nosedz zābaki, tādēļ visi sargi nederēs. Es lietoju firmas 661 Kyle Strait modeli, kas ir mīksts un nosedz celi un nedaudz no apakšstilba. Sargi gan katram slēpmanim ir individuāls risinājums tāpat kā striķis.
Nu ko, ceru, ka esi šeit ko noderīgu izlasījis! Tiekamies trasēs!
Barons
Tātad, Tu esi nolēmis, ka vēlies slēpot skijo - lieliska izvēle, malacis! Bet ar vēlmi nepietiks, ir daži know how. Tad nu aprakstīšu šeit tās svarīgākās lietas.
Slēpes
Skijo ir diezgan drastisks sporta veids un ļoti ticams, ka ar vienām slēpēm uz visu sezonu neizvilksi. Man, piemēram, uz sezonu vajadzēja četrus pārus. Un arī tad bija drusku par īsu, jo šos četrus nācās vēl pielabot.
Tā kā slēpes ir diezgan dārgs prieks, es izvēlos doties uz kalnu slēpošanas trasēm un aprunāties ar nomas vadītāju. Parasti viņiem kādā stūrī stāv veci slēpju komplekti, kas nomā vairs netiek izsniegti, taču Tev tos iespējams par simbolisku samaksu notirgos. Normāla cena būtu ap 10Ls par pāri, reizēm mazliet lētāk vai dārgāk. Tādā veidā var tikt pie normālām palietotām slēpēm par normālu cenu. Tā kā nomas savas slēpītes vairāk vai mazāk kopj, tad tām būtu jābūt vēl lietojamā kondīcijā, bet iesaku tās tomēr no jauna novaskot - slīdēs labāk un pašam būs patīkamāk ap sirdi.
Uz savu augumu (1.86m) variēju starp 178 un 168 cm slēpēm, atkarībā no trases un iespējām. Garāka slēpe būs labāka ātrās trasēs, bet to būs grūtāk ielauzt asos līkumos. Īsākas slēpes savukārt būs atsaucīgākas līkumos, taču nestabilākas lielos ātrumos. Esmu mēģinājis arī 180+ un zem 160, taču kas par daudz, tas par skādi - ne ļoti garas, ne īsas slēpes nebūs labas.
Ir ļoti ticams, ka gonkas laikā tavas slēpītes dabūs ciest. Ja gadīsies izraut kantes, tad tās vairs nebūs glābjamas, taču lielākas švīkas un skrambas ir labojamas lietas. Gadījumā, ja gadās ieraut dziļu švīku (noslēpot pār kādu akmeni vai ko citu asu un cietu), es problēmu risinu ar epoxīda sveķiem. Ņemu Bison epoxīda sveķus un aizpildu šo švīku. Pēc sveķu pilnīgas nožūšanas noslīpēju nost lieko sveķu materiālu un slēpītes no jauna novaskoju. Šādā veidā pa sezonu ieekonomēju aptuveni 2 slēpju pārus. Not bad, hah! Šī ir mana metode, var, protams, izmantot speciālās švīku aizpildāmās plastmasas, taču tas ir dārgāk un manā skatījumā nav nepieciešams. Par slēpītēm atceramies galveno - TĀS IR JĀKOPJ! Pēc katras gonkas notīram un novaskojam. Dārgos sporta parafīnus nav vērts pirkt, taču sporta veikalos parasti var dabūt par latiņiem 3-5 diezgan lielu kluci ar parastu parafīnu slēpēm. Ar vecmāmiņas mīļāko gludelki vai celtniecības fēnu to uzklājam uz slēpītēm un voila! Pēc parafīna nožūšanas maķenīt nokasam lieko (ciklu var nopirkt tai pat veikalā kur parafīnu (!)) un nopulējam ar lupatiņu. Tieši tik vienkārši.
Par stiprinājumiem jebšu "klamburiem". Ja priekš kalnu slēpošanas uz mana svara nepieciešams ~8din spēks, tad skijoringam lieku ap 10. Sākumā mēģināju ar paredzētajiem 8, bet pēc gadījuma, kad lielā ātrumā līkumā uzšaujot pa akmeni vai kādu citu kankāli (kas nu vairs atceras kas tas īsti bija) man atkabinājās slēpe, esmu sācis griezt nedaudz stingrāk par rekomendējamo.
Zābaciņi (tālu tālu staigā viņi)
Loģiski, ka pie balles kurpītēm slēpi nepiekabināsi, vajadzēs zābaciņus. Zābaki ir tā lieta, uz ko naudu nevajag ekonomēt. Daudzi brauc ar slalomam un milzu slalomam paredzētajiem zābakiem, taču es izvēlos Freestyle slēpošanai domātos. Tie ir mīkstāki un nedaudz elastīgāki. Arī polsterējums tajos ir drusku biezāks. Zābaku zolēs mēdz būt iebūvēti speciāli triecienus slāpējoši matriāli, jo pēc būtības šie zābaki ir domāti lēkāšanai pa tramplīniem un tur sitieni pa kājām mēdz būt visnotaļ lieli. Pie grubuļainām trasēm patīkamāk un nedaudz ērtāk. Pats lietoju Dalbello Voodoo modeli un jūtos visnotaļ laimīgs. Šo noteikti nevajadzētu uzskatīt par vienīgo pareizo variantu, cik cilvēku, tik viedokļu.
Striķis
Striķis ir dikti svarīga štelle, jo kalpo ne tikai kā "kaut kas" pie kā turēties, bet arī ļoti ietekmē sadarbību starp motociklistu un slēpotāju. Tam jābūt ērti satveramam, taču arī savācamam (karāties un vazāties pa zemi NEDRĪKST ne gals ne vidusdaļa).
Katrs sevi cienošs slēpmanis izfuktierē sev piemērotāko risinājumu, taču pa lielam striķi daļās "plakanajos" un "apaļajos". Pie plakanajiem iet plakanās celtniecības saites, štropes, auto velkamās bantes un citi šāda veida izstrādājumi. Apaļie ir visa veida virves, auklas un citi apaļie vītie izstrādājumi.
Es personīgi izmantoju 20mm vītu 3 šķiedru apaļo dabisko linu virvi. Maksā tāda ap 1.50 Ls par metru. Garums 4-6 metri. Vienā galā izveidojam cilpu kurā stiprināt karabīni vai griezuli (griezuļa gadījumā tas jāiesien vai jāiepin ciplā). Cilpu es ievēlos nevis siet, bet gan iepīt, paārdot 3 šķiedras, izveidojot cilpu un striķa galus iepinot atpakaļ auklā. Var arī siet cilpu, taču 20mm virvei mezgls izveidosies diezgan milzīgs. Otrā virves galā iesienam pāris mezglus. Šeit slēpjas mazs triks - pēdējos 2 mezglus jāsasien tā, lai apmetot virvi ap roku, mezgls atspiestos pret auklu un veidotu atlaižamu cilpu. Palīdz noturēties riskantās situācijās, taču kritiena gadījumā var atlaist. Es parasti sienu 3 mezglus, 2 galējos un vēl vienu. Vidusdaļā mezglus siet nav ieteicams, tas traucē striķi slidināt pa rokām. VISS.
Apģērbs
Šī sadaļa drusku variējas atkarībā no laikapstākļiem, taču kaut ko aprakstīšu arī šeit.
Pamatkārta
Aukstās gonkās (-15grādi un vairāk) termobikses parasti ir diezgan patīkams pasākums. Pie -25 jau gandrīz obligāts. Kājās auju kalnu slēpošanai paredzētās garās zeķes. Augšā parasti t-krekls ar garajām (jā, garajām) rokām. Virs t-krekla džemperis, plānāks vai biezāks, kā nu kad vajadzīgs. Vairāk nekas parasti nav nepieciešams.
Virskārta
Bikses - kalnu slēpošanai vai motokrosam domātās. Vēlams gana platas, lai zem tām palīstu kājsargi/ceļusargi (par tiem lasi drusku zemāk). Rēķinies, ka bikses un arī jaka var dabūt ciest gan kritienos gan arī saskarsmē ar motociklu un arī tā karsto izpūtēju. Jaka - kārtīga, ziemai paredzēta. Es izmantoju kalnu slēpošanai domāto. Tai jābūt gana lielai, lai zem tās pavilktu bruņas, ja domā tādas lietot. Virs jakas var uzvilkt kādu smuku motokrosa kreklu labam izskatam un paša priekam.
Aksesuāri un citas lietas
Par dolče&gabana te nebūs, bet par šādām tādām štellītēm vērts pieminēt.
Ar plikām rokām skijo nepabrauksi, vajadzēs cimdiņus. Šeit ir vairāki varianti, citi brauc ar celtniecības siltajiem, citi ar kalnam paredzētajiem. Es personīgi esmu mēģinājis braukt ar celtniecības siltajiem, taču šis risinājums mani neapmirināja. Aukstā laikā un slapjumā celtniecības cimdi mēdz sasalt un kļūt mazāk lokani/elastīgi/ērti. Uz ziemassvētkiem drauga vecmāmiņa man uzdāvināja divkārtu tīras vilnas dūraiņus - aukstā gonkā pamēģināju un... sapratu, ka priekš manis šis ir ideālais variants. Rokas paliek siltas arī lielā ātrumā, ar striķi gana ērti operēt. Šogad staburadzes veikalā nopirku lielu konfekškasti un devos pie tās pašas vecmāmiņas ar lūgumu pēc jauna pāra, jo pēc pagājušās sezonas iepriekšējie bija diezgan bēdīgā stāvoklī. Cimdiņi dils, ar to ir jārēķinās.
Kaut kas noteikti būs nepieciešams ap kaklu un seju, savādāk klepus un apsaldējumi būs klāt ātri vien. Ap kaklu parasti sienu lielu lakatu (nu vienu no tiem modīgajiem), bet ap seju līdz pat degunam - bandanu jebšu auduma laktiņu. Šogad gribu pamēģināt bandanu aizvietot ar slēpošanas barklāvu, tad jau redzēs kā būs.
No apģērba lietām šis laikam arī viss.
Drošība
Pasākums kurā taisies piedalīties ir diezgan riskants un var būt traumatisks, tāpēc iesaku nedaudz padomāt par drošību.
Ķivere tā kā būtu obligāta štelle. Daži lieto slēpošanas ķiveres, daži motokrosa. Es izvēlos kompromisu un lietoju Downhill riteņbraukšanai domāto, kas pēc būtības ir tāda pati kā krosam paredzētā, tikai nedaudz vieglāka. Šīm ķiverēm esošajam žokļa aizsargam ir zināms pluss, jo ar kādu sniega vai ledus gabalu atrauties pa zobiem nebūtu forši un tas nedaudz novirza vēja plūsmu nost no kakla. Pavisam noteikti vajag brilles. Kalnu slēpošanai vai motokrosam domātās.
Zem džempera velku bruņas. Tās esmu izvēlējies ar muguras sargu, krūšu kurvja sargu un "pleciņiem". Pēc idejas bruņas varbūt arī nav obligāts pasākums, taču es uzskatu, ka drošības nekad nevar būt par daudz.
Runājot par biksēm, minēju kājsargus. Ļooooti svarīga štelle, jo atrauties pa kājām ar ledus gabaliem un akmeņiem, kas lido no motocikla pakaļējā rata patiešām nav patīkami. Kājsargus vajag piemeklēt, jo daļu apakšstilba nosedz zābaki, tādēļ visi sargi nederēs. Es lietoju firmas 661 Kyle Strait modeli, kas ir mīksts un nosedz celi un nedaudz no apakšstilba. Sargi gan katram slēpmanim ir individuāls risinājums tāpat kā striķis.
Nu ko, ceru, ka esi šeit ko noderīgu izlasījis! Tiekamies trasēs!
Barons
2 wrote a comment | I want to write comment
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}