It all triggered about 2 months ago, when my friend bought a car. This left him with his new BMW E46 330i, previous daily driver Toyota Avensis and BMW E34 525i, which will be center piece of this blog.
E34 was sitting in the garage for about 8 years and was driven about 2-3 times during those years. I had offered him to sell the car for me about 2 times and he always refused - he wanted to keep it as Sunday car. When he bought his E46, he wrote a message in a forum "All what's left is to understand what to do with my old cars". Out of curiosity I sent him a message "I offer you a bottle of your favorite drink, give the E34 to me". He agreed with one rule "You pay the taxes and shit. I'm giving you keys of garage and you need to figure out how to get it out of there. I'm not touching it". I was shocked.
I called him later and we agreed to meet next day in the garage to see if the car would fire up.


The car looked as I expected it to look. A bit dusty, interior trim torn apart, some plastics and fuel door missing.

The battery was flat and dead. It took us some time to figure out that it was completely dead.
Next week I got new battery and returned to garage. The car was cranking but not starting. It was clear that something was not working.

I have car mechanic education myself, however electronics is not my strenght. I called my GFs brother who is THE BOSS in electronics. We went to garage and figured out that fuel pump is not getting any power. We checked all relays and they were all alive. We checked pump and it seemed to be alive. Later we discovered that DME block is not giving any power to fuel pump. After hours of work we pulled the fuel pump out of the tank and tried to start it alone. It was dead. As we later figured out, DME was smart enough to sense the dead pump and block it off.
After some days I got slightly used pump from E34 540i and installed it. The car fired up instantly. However, the revs went straight to redline. As this BMW has mechanical throttle, I checked and lubricated all throttle linkage in engine compartment and it seemed fine. I tried to start it again but no luck - still going to redline.
I started to look in the pedal side and found out that accelerator was out of hinge - I pushed it back and car started smoothly. Finally, it was running. But not for long...


I rolled it out from garage and left idling. After some time I heard some strange noise. I turned my head and at that moment the radiator exploded. Well, it washed engine bay at least...

I pushed the car back into garage and left it for some days. I ordered new radiator and parts for cooling system.

Parts time! I received my order about a week later and returned to garage.
I replaced the radiator, thermostat, cooling fluid, gaskets and stuff. I still need to replace water pump (bought already) and fan thermo-clutch.
After all this work I gave it a shot and car started again. After 2 hours or so of cooling circuit bleeding, the car was running normally. I took the first test drive around the garage and called it a day.


My next task was to prepare the car for legal work and technical inspection. As the car hadn't been driven for so long, it was deleted from Latvian vehicle register and I needed to get it to VIN check. It meant it needed to go to Technical inspection station. I tried to figure out what could go wrong in Technical inspection. All the lights was working but horn wasn't. So I called my electronics guru again. Fixed that. I found the missing interior parts all around the garage and bought the ones which I could not find there. Interior was complete but still disgusting.
I decided to give it a shot and took 1 day driving license. On my way to Technical inspection I swapped the front tires for better ones and washed the car. At some point I noticed that car was vibrating for some reason. I walked around the car and realised that one of rear wheels was holding only on 3 bolts (out of 5) and all of them were totally loose. Luckily I had some spare bolts so I lifted the car and tightened all of them. This took out the vibration.


Next big stop was VIN check. The guys at the station were quite surprised to see E34 rolling in and even more surprised when I told them the storry of this car. VIN check went smoothly.

After that I needed to complete registration. My friend told me previous day that he'll do a distance registration for me, so he doesn't have to come to registration office. However, some unpaid parking tickets changed his plans. I spent about an hour chilling in the car and waiting for him. When he arrived, we decided to do Technical inspection. I knew that most probably I'll fail. So I rolled in the station and just looked what will happen. Inspector was quite suspicious when we just walked around and laughed about how good the car was. Of course, I failed the technical inspection and got 1 month to fix the problems. After inspector learned that car was sitting in the garage for 8 years, he was shocked - condition of a car seemed too good to be true.

After that we changed the owner of a car and it was officially mine. Now I have 2 black BMWs and I love them.
The car is total money pit and I don't care.


I'll probably post part 2 after some time or update this to freshest info.
Special thanks to all my friends who have helped me on this one :)

Čau. Ja jau esi atpeldējis līdz šai lapai, tad droši vien tas nebūs bez iemesla. Šajā rakstā drusku aprakstīšu Skijoringa (turpmāk tekstā Skijo) štellītes sportista (tiesa gan ne pārāk profesionāla) acīm.
Tātad, Tu esi nolēmis, ka vēlies slēpot skijo - lieliska izvēle, malacis! Bet ar vēlmi nepietiks, ir daži know how. Tad nu aprakstīšu šeit tās svarīgākās lietas.

Slēpes
Skijo ir diezgan drastisks sporta veids un ļoti ticams, ka ar vienām slēpēm uz visu sezonu neizvilksi. Man, piemēram, uz sezonu vajadzēja četrus pārus. Un arī tad bija drusku par īsu, jo šos četrus nācās vēl pielabot.
Tā kā slēpes ir diezgan dārgs prieks, es izvēlos doties uz kalnu slēpošanas trasēm un aprunāties ar nomas vadītāju. Parasti viņiem kādā stūrī stāv veci slēpju komplekti, kas nomā vairs netiek izsniegti, taču Tev tos iespējams par simbolisku samaksu notirgos. Normāla cena būtu ap 10Ls par pāri, reizēm mazliet lētāk vai dārgāk. Tādā veidā var tikt pie normālām palietotām slēpēm par normālu cenu. Tā kā nomas savas slēpītes vairāk vai mazāk kopj, tad tām būtu jābūt vēl lietojamā kondīcijā, bet iesaku tās tomēr no jauna novaskot - slīdēs labāk un pašam būs patīkamāk ap sirdi.
Uz savu augumu (1.86m) variēju starp 178 un 168 cm slēpēm, atkarībā no trases un iespējām. Garāka slēpe būs labāka ātrās trasēs, bet to būs grūtāk ielauzt asos līkumos. Īsākas slēpes savukārt būs atsaucīgākas līkumos, taču nestabilākas lielos ātrumos. Esmu mēģinājis arī 180+ un zem 160, taču kas par daudz, tas par skādi - ne ļoti garas, ne īsas slēpes nebūs labas.
Ir ļoti ticams, ka gonkas laikā tavas slēpītes dabūs ciest. Ja gadīsies izraut kantes, tad tās vairs nebūs glābjamas, taču lielākas švīkas un skrambas ir labojamas lietas. Gadījumā, ja gadās ieraut dziļu švīku (noslēpot pār kādu akmeni vai ko citu asu un cietu), es problēmu risinu ar epoxīda sveķiem. Ņemu Bison epoxīda sveķus un aizpildu šo švīku. Pēc sveķu pilnīgas nožūšanas noslīpēju nost lieko sveķu materiālu un slēpītes no jauna novaskoju. Šādā veidā pa sezonu ieekonomēju aptuveni 2 slēpju pārus. Not bad, hah! Šī ir mana metode, var, protams, izmantot speciālās švīku aizpildāmās plastmasas, taču tas ir dārgāk un manā skatījumā nav nepieciešams. Par slēpītēm atceramies galveno - TĀS IR JĀKOPJ! Pēc katras gonkas notīram un novaskojam. Dārgos sporta parafīnus nav vērts pirkt, taču sporta veikalos parasti var dabūt par latiņiem 3-5 diezgan lielu kluci ar parastu parafīnu slēpēm. Ar vecmāmiņas mīļāko gludelki vai celtniecības fēnu to uzklājam uz slēpītēm un voila! Pēc parafīna nožūšanas maķenīt nokasam lieko (ciklu var nopirkt tai pat veikalā kur parafīnu (!)) un nopulējam ar lupatiņu. Tieši tik vienkārši.
Par stiprinājumiem jebšu "klamburiem". Ja priekš kalnu slēpošanas uz mana svara nepieciešams ~8din spēks, tad skijoringam lieku ap 10. Sākumā mēģināju ar paredzētajiem 8, bet pēc gadījuma, kad lielā ātrumā līkumā uzšaujot pa akmeni vai kādu citu kankāli (kas nu vairs atceras kas tas īsti bija) man atkabinājās slēpe, esmu sācis griezt nedaudz stingrāk par rekomendējamo.

Zābaciņi (tālu tālu staigā viņi)
Loģiski, ka pie balles kurpītēm slēpi nepiekabināsi, vajadzēs zābaciņus. Zābaki ir tā lieta, uz ko naudu nevajag ekonomēt. Daudzi brauc ar slalomam un milzu slalomam paredzētajiem zābakiem, taču es izvēlos Freestyle slēpošanai domātos. Tie ir mīkstāki un nedaudz elastīgāki. Arī polsterējums tajos ir drusku biezāks. Zābaku zolēs mēdz būt iebūvēti speciāli triecienus slāpējoši matriāli, jo pēc būtības šie zābaki ir domāti lēkāšanai pa tramplīniem un tur sitieni pa kājām mēdz būt visnotaļ lieli. Pie grubuļainām trasēm patīkamāk un nedaudz ērtāk. Pats lietoju Dalbello Voodoo modeli un jūtos visnotaļ laimīgs. Šo noteikti nevajadzētu uzskatīt par vienīgo pareizo variantu, cik cilvēku, tik viedokļu.

Striķis
Striķis ir dikti svarīga štelle, jo kalpo ne tikai kā "kaut kas" pie kā turēties, bet arī ļoti ietekmē sadarbību starp motociklistu un slēpotāju. Tam jābūt ērti satveramam, taču arī savācamam (karāties un vazāties pa zemi NEDRĪKST ne gals ne vidusdaļa).
Katrs sevi cienošs slēpmanis izfuktierē sev piemērotāko risinājumu, taču pa lielam striķi daļās "plakanajos" un "apaļajos". Pie plakanajiem iet plakanās celtniecības saites, štropes, auto velkamās bantes un citi šāda veida izstrādājumi. Apaļie ir visa veida virves, auklas un citi apaļie vītie izstrādājumi.
Es personīgi izmantoju 20mm vītu 3 šķiedru apaļo dabisko linu virvi. Maksā tāda ap 1.50 Ls par metru. Garums 4-6 metri. Vienā galā izveidojam cilpu kurā stiprināt karabīni vai griezuli (griezuļa gadījumā tas jāiesien vai jāiepin ciplā). Cilpu es ievēlos nevis siet, bet gan iepīt, paārdot 3 šķiedras, izveidojot cilpu un striķa galus iepinot atpakaļ auklā. Var arī siet cilpu, taču 20mm virvei mezgls izveidosies diezgan milzīgs. Otrā virves galā iesienam pāris mezglus. Šeit slēpjas mazs triks - pēdējos 2 mezglus jāsasien tā, lai apmetot virvi ap roku, mezgls atspiestos pret auklu un veidotu atlaižamu cilpu. Palīdz noturēties riskantās situācijās, taču kritiena gadījumā var atlaist. Es parasti sienu 3 mezglus, 2 galējos un vēl vienu. Vidusdaļā mezglus siet nav ieteicams, tas traucē striķi slidināt pa rokām. VISS.

Apģērbs
Šī sadaļa drusku variējas atkarībā no laikapstākļiem, taču kaut ko aprakstīšu arī šeit.
Pamatkārta
Aukstās gonkās (-15grādi un vairāk) termobikses parasti ir diezgan patīkams pasākums. Pie -25 jau gandrīz obligāts. Kājās auju kalnu slēpošanai paredzētās garās zeķes. Augšā parasti t-krekls ar garajām (jā, garajām) rokām. Virs t-krekla džemperis, plānāks vai biezāks, kā nu kad vajadzīgs. Vairāk nekas parasti nav nepieciešams.
Virskārta
Bikses - kalnu slēpošanai vai motokrosam domātās. Vēlams gana platas, lai zem tām palīstu kājsargi/ceļusargi (par tiem lasi drusku zemāk). Rēķinies, ka bikses un arī jaka var dabūt ciest gan kritienos gan arī saskarsmē ar motociklu un arī tā karsto izpūtēju. Jaka - kārtīga, ziemai paredzēta. Es izmantoju kalnu slēpošanai domāto. Tai jābūt gana lielai, lai zem tās pavilktu bruņas, ja domā tādas lietot. Virs jakas var uzvilkt kādu smuku motokrosa kreklu labam izskatam un paša priekam.
Aksesuāri un citas lietas
Par dolče&gabana te nebūs, bet par šādām tādām štellītēm vērts pieminēt.
Ar plikām rokām skijo nepabrauksi, vajadzēs cimdiņus. Šeit ir vairāki varianti, citi brauc ar celtniecības siltajiem, citi ar kalnam paredzētajiem. Es personīgi esmu mēģinājis braukt ar celtniecības siltajiem, taču šis risinājums mani neapmirināja. Aukstā laikā un slapjumā celtniecības cimdi mēdz sasalt un kļūt mazāk lokani/elastīgi/ērti. Uz ziemassvētkiem drauga vecmāmiņa man uzdāvināja divkārtu tīras vilnas dūraiņus - aukstā gonkā pamēģināju un... sapratu, ka priekš manis šis ir ideālais variants. Rokas paliek siltas arī lielā ātrumā, ar striķi gana ērti operēt. Šogad staburadzes veikalā nopirku lielu konfekškasti un devos pie tās pašas vecmāmiņas ar lūgumu pēc jauna pāra, jo pēc pagājušās sezonas iepriekšējie bija diezgan bēdīgā stāvoklī. Cimdiņi dils, ar to ir jārēķinās.
Kaut kas noteikti būs nepieciešams ap kaklu un seju, savādāk klepus un apsaldējumi būs klāt ātri vien. Ap kaklu parasti sienu lielu lakatu (nu vienu no tiem modīgajiem), bet ap seju līdz pat degunam - bandanu jebšu auduma laktiņu. Šogad gribu pamēģināt bandanu aizvietot ar slēpošanas barklāvu, tad jau redzēs kā būs.
No apģērba lietām šis laikam arī viss.

Drošība
Pasākums kurā taisies piedalīties ir diezgan riskants un var būt traumatisks, tāpēc iesaku nedaudz padomāt par drošību.
Ķivere tā kā būtu obligāta štelle. Daži lieto slēpošanas ķiveres, daži motokrosa. Es izvēlos kompromisu un lietoju Downhill riteņbraukšanai domāto, kas pēc būtības ir tāda pati kā krosam paredzētā, tikai nedaudz vieglāka. Šīm ķiverēm esošajam žokļa aizsargam ir zināms pluss, jo ar kādu sniega vai ledus gabalu atrauties pa zobiem nebūtu forši un tas nedaudz novirza vēja plūsmu nost no kakla. Pavisam noteikti vajag brilles. Kalnu slēpošanai vai motokrosam domātās.
Zem džempera velku bruņas. Tās esmu izvēlējies ar muguras sargu, krūšu kurvja sargu un "pleciņiem". Pēc idejas bruņas varbūt arī nav obligāts pasākums, taču es uzskatu, ka drošības nekad nevar būt par daudz.
Runājot par biksēm, minēju kājsargus. Ļooooti svarīga štelle, jo atrauties pa kājām ar ledus gabaliem un akmeņiem, kas lido no motocikla pakaļējā rata patiešām nav patīkami. Kājsargus vajag piemeklēt, jo daļu apakšstilba nosedz zābaki, tādēļ visi sargi nederēs. Es lietoju firmas 661 Kyle Strait modeli, kas ir mīksts un nosedz celi un nedaudz no apakšstilba. Sargi gan katram slēpmanim ir individuāls risinājums tāpat kā striķis.


Nu ko, ceru, ka esi šeit ko noderīgu izlasījis! Tiekamies trasēs!
Barons