Es jaunajam likumprojektam ar šī brīža izpratni redzu jēgu galvenokārt viendzimuma partnerattiecību regulējumā, jo tieši šajā gadījumā, kā šķiet, ir visproblemātiskāk piemērot tām laulības apzīmējumu. Savukārt, kas attiecas uz dažādu dzimumu pāriem - es īsti neesmu dzirdējusi nevienu sakarīgu argumentu tam par labu. Tas, ko dzirdēju diskusijā - ka vajagot nākt pretī tiem cilvēkiem, kuriem bail no "nopietnā" laulības jēdziena, man šķiet nesakarīgi, jo likumam, manuprāt, nav jānodrošina katram cilvēkam emocionālais komforts par viņa izdarītajām izvēlēm. Piekrītu, ka varētu traucēt laulības it kā sakrālā daba, jo tas ir ticības jautājums, bet, man šķiet, ka mūsdienās šī ir mazāka problēma, jo noslēgt laulības var arī ļoti sekulāros apstākļos. Vienkārši viendzimuma pāru gadījumā, šķiet, ka tas pārrāvums ar tradīciju ir pārāk liels, lai sabiedrība spētu to pieņemt, tāpēc tiek piedāvāta alternatīva laulībai. Vēl šis, protams, paver lauku plašākai diskusijai - vai un kāpēc cilvēkiem būtu jābūt tiesībām reģistrēt dažāda veida attiecības, piemēram, vai nevajadzētu būt iespējai oficiāli reģistrēt arī draudzību. Jo tās priekšrocības, kas ir laulātiem pāriem (kā materiāli atvieglota kopdzīve, iespēja pierādīt attiecības kritiskās situācijās) varētu būt derīgas arī, piemēram, draugu kopdzīvē.