sen neesmu braucis ar tādiem, taču ach - cik skumji. man vismīļākais bija reiboņa no Ērgļu autobusa, kurš pazemoja kāda tikpat kolorīta pāra vīrieti, iebarojot viņa ģetkai šokolādi un vēl dabūjot telefona nr.

kad pārītis nozuda, reiboņa laidās slīpi pa sēdekļu rindu, aizšķērsojot eju un neganti krācot. kad kāpu ārā, nācās viņu piecelt, uz ko viņš ar lielām acīm prasīja, kā es zināju viņa pieturu. ceru, ka tādi cilvēki vēl kaut kur pastāv.