Biju ar draudziņu iedzert kafiju un aprunāt klasesbiedrus, kad pretī apsēdās aktieris Varis Piņķis, kurš izskatījās gluži kā no citas pasaules. Ļoti izbrīnīts, lielām acīm un ar rimi maisiņu klēpī ēda keksiņu, visus vēroja, grozīja galvu un neko neteica. Un,nē, šitas nebija sapnis.

Kad biju maza, sapņoju, ka, izaugot liela un bagāta, es sadakterēšu visus pagalma kaķus un atradīšu viņiem mājas. Tagad it kā esmu liela, bet naudas nav un tie kaķi vēl arvien gaudo pie manas istabas loga.
Dīvaini - man ir bijuši daudzi šitādi sapņi no sērijas "glābsim pasauli un kaķus arī", bet šitas ir vienīgais, kuru man tiešām vēl tagad gribētos izpildīt.

Tikko atklāju, ka remonta laikā vecāki izsvieduši ārā manis noķertās Muse bungvālītes. It kā jau sīkums, bet man tās dumjās bungvālītes bija tiešām mīļas. Ir jau man tā indeve krāt visādus krāmus, koncertu biļetes un skolas laiku zīmītes ieskaitot, bet nu dammit, gribās to atmiņu arī taustāmā formā.