Kā reiz pie tā strādāju...gan pie uzmanības, gan pacietības. Un neko labāku par sevis(savas rīcības) nemitīgu vērošanu neesmu atradusi un tas nav pārsvarā nav viegli, bet...kas vispār šajā dzīvē ir viegli(no tā, kas vecina attīsību)?:D Nu tā vērošana jau ir tā uzmanības trenēšana (vai tml.) un tā vērojot tad arī var piefiksēt to brīdi, kurā darāmo gribas pamest...nu, tad apstājos un padomāju, kas tur ir par lietu...nu kāpēc nav pacietības...reizēm tās ir kādas pat absurdas(reizēm ne) bailes no kaut kā...reizēm izrādās, kas to darāmo esmu iesākusi bez pietiekoša pamatojuma un skaidrības, kāpēc to vispār daru...nu un, ja trūkst pacietības tam darāmajam, kas vajadzīgs lielāku mērķu sasniegšanai, tad padomāju par to lielāko mērķi un pierunāju sevi :)
Jā un vēl uzmanību trenēju, piemēram, kaut vai ēdot, mazgājot traukus,ejot pa ielu...vecais labais...šeit un tagad.

(Reply to this) (Thread)

paldies . tas man vareetu arii palidzet :)

(Reply to this) (Parent)

yuveel aizdomaajos, kaa koncentreet uzmaniibu uz vairaakaam lietaam vienlaiciigi un visas vinjas izdariit... cilveeks speej domaa, eest, iet, pat runaat vienlaiciigi, nemaz nerunaajot par galvas pagriesjanu... vinjs nedomaa kaa iet, vai kaa kustina roku.... tomeer tas taapeec, ka kaadreiz iemaaciijaas iet, nedomaajot. taatad ir profesijas (iespeejams visas) kur uzmaniiba jaakoncentree uz vairaakaam lietaam, un ja to nemaaceesi, nebuusi labs darbinieks...
kaa to treneet? padomi....
viena no manaam idejaam - uzmaniibu veltiit nsaakumaa vienai no lietaam - pilniigu, liidz par to vairs nav jaadomaa... tad meegjinaat apvienot. vareetu buut piemeeram prikoliigs treninjs - klausiities divos cilveekos, runaajm, un peec tam piuerakstiit abus, pirmajaa reizee saklausiita buus dalja, bet peec 20 vai daudz vairaak treninjiem varbuut iespeejam saklausiit 90 -99 procentus...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kaaads veel idejas?

(Reply to this) (Parent)

man ar nekas cits prātā nenāk, par to trenēšanu...tas ir tāpat kā, ja tev ir bariņš bērnu, kuri sākumā neko nemāk no tā, kas jādara(un katram jādara kas cits), tad nu ņem un māci viņus katru pa vienam līdz šie iemācās un tad vairs esi tik kā uzraugs, kurš pielūko un palīdzi, ja kas noiet greizi.
to varētu saukt par apziņas paplašināšanu, ne, kad tu spēj ietver sevī pēc iespējas vairāk, bet ir atšķirība starp mehānisku kustēšanos, kurā tu neapzinies to, kas notiek, un starp tādu stāvokli, kurā arī it kā viskautko dari automātiski, bet apziņa ir modra un tu pēc iespējas pilnīgāk apzinies to ,kas notiek.
kaut kā nepatīk tomēr tā doma par to automātismu, jo tas cilvēku notrulina un dara nedzīvu, nu, kā robotu. Tāpēc radošiem un dzīvīgiem cilvēkiem drausmīgi grūti izturēt monotonismu.
:D par to klausīšanos divos vienlaikus varbūt varētu izdoties, bet domājams tikai tad ja ar vienu sarunas tēma neaizrauj pilnībā ;D

(Reply to this) (Parent)

Motvivācija. Ja nav tās tad iesākto nepabeigsi.
Koncentrācija parasti pieklibo ja cilvēks jūtās nedrošs un ja viņam ir iekšējās problēmas. vai kaut kā tā.