|
Jan. 4th, 2007|04:55 pm |
man ar nekas cits prātā nenāk, par to trenēšanu...tas ir tāpat kā, ja tev ir bariņš bērnu, kuri sākumā neko nemāk no tā, kas jādara(un katram jādara kas cits), tad nu ņem un māci viņus katru pa vienam līdz šie iemācās un tad vairs esi tik kā uzraugs, kurš pielūko un palīdzi, ja kas noiet greizi.
to varētu saukt par apziņas paplašināšanu, ne, kad tu spēj ietver sevī pēc iespējas vairāk, bet ir atšķirība starp mehānisku kustēšanos, kurā tu neapzinies to, kas notiek, un starp tādu stāvokli, kurā arī it kā viskautko dari automātiski, bet apziņa ir modra un tu pēc iespējas pilnīgāk apzinies to ,kas notiek.
kaut kā nepatīk tomēr tā doma par to automātismu, jo tas cilvēku notrulina un dara nedzīvu, nu, kā robotu. Tāpēc radošiem un dzīvīgiem cilvēkiem drausmīgi grūti izturēt monotonismu.
:D par to klausīšanos divos vienlaikus varbūt varētu izdoties, bet domājams tikai tad ja ar vienu sarunas tēma neaizrauj pilnībā ;D |
|