virtuālā klade [entries|archive|friends|userinfo]
balts_sunis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 21st, 2020|08:32 pm]
mūžam būšu pateicīga par tiem pāris kaislīgajiem grāmatmīļiem, kas manī raisa vēlmi un spēju nolikt telefonu ar kaudzi nevajadzīgas informācijas un tā vietā paņemt grāmatu un lasīt. esmu tagad kļuvusi par cilvēku, kas lasa sabiedriskajā transportā un par to ļoti priecājos.
linkbūs

[Feb. 20th, 2020|09:38 am]
jaunie pūkainie spilveni palīdz justies mazāk vienai savā lielajā gultā, baigi jauki!
linkbūs

[Feb. 18th, 2020|03:19 pm]
[mūzika |dodie]

pilna sirsniņa un pirmo reizi viss, kā vēlos to paust ir gluži vienkārši raudot laimes asaras.
link1 ir|būs

[Feb. 18th, 2020|12:52 am]
nu, es nezinu. super dzimšanas diena. ļoti labi apzinos, ka saņēmu daudz mazāk apsveikumu no visādiem cilvēkiem nekā pēdējos gados, jo gluži vienkārši neesmu žēlojusi citu izjūtas un bijusi ļoti patiesa un vokāla brīžos, kad man kāds nepatīk vai kad vairs nespēju sevi piespiest kādu cienīt. bet tā nozīme jau nav faking apsveikumu skaitā (klišejiski, right?), bet gan tajā, kuri cilvēki mani apsveic.
ir saujā saskaitāmi vienreizēji brīnišķīgi cilvēki manā dzīvē un man tik tiešām neko vairāk nevajag.

ok, paldies par uzmanību, man IR jādodas gulēt.
link1 ir|būs

pēkšņa atklāsme [Feb. 11th, 2020|08:49 pm]
[Tags|]

nekad neesmu sapratusi gredzenu fenomenu, taču tikko, šķiet, sajutu to, cik tādam vienam metāla rimbulītim ap pirkstu var būt milzīga nozīme. interesanti..
linkbūs

pirms-pamošanās sapņu sižeti [Feb. 11th, 2020|06:19 pm]
[mūzika |Tame Impala - Posthumous Forgiveness]

viņš sēdēja manā gultā un teica, ka man smuki izskatoties kleita, kas man tobrīd bija mugurā. es atbildēju: "ja? zini, kā man tā kleita vislabāk izskatās?" un to novilku, pēc tam iekāpjot gultā.

(smieklīgi, it kā es jebkad tā spētu saņemties izdarīt.)
link1 ir|būs

[Feb. 11th, 2020|10:13 am]
varu veiksmīgi apsveikt sevi par būšanu tik stulbai, lai mēģinātu pieslēgties JRT sistēmai 9.58 un tagad redzēt, ka šī stulbība atļāvusi citiem izpirkt izrādi, uz kuru gribēju aiziet. būs forša diena.
linkbūs

[Feb. 10th, 2020|06:36 pm]
par ātru aizejošu autobusu un varen jauku taksometra šoferu vakars.
iepriekš arī paraudāju, jo kāds man pateica, ka ļoti smuki izskatos.
linkbūs

[Feb. 6th, 2020|11:37 pm]
[Tags|]

vai ir iespējams mīlēt cilvēku vairāk nekā vajadzīgs?
link1 ir|būs

[Feb. 2nd, 2020|01:11 am]
laikam neiemācīšos sevi nesāpināt
linkbūs

[Feb. 1st, 2020|03:31 am]
nu tik tiešām nezinu, ko darīt šādās situācijās. pati sev besīju līdz ārprātam, gribas nolīst kaut kur stūrītī un klusi ciest, un tad lai tas viens cilvēks mani atrod un pasaka to, kas man tagad jādzird (pati nezinu, kas tas ir).
linkbūs

[Jan. 25th, 2020|08:36 pm]
es konstanti atrodu veidus, kā sev atņemt to, ko es visvairāk vēlos
linkbūs

[Jan. 25th, 2020|12:26 am]
es šodien atkal jūtu šausmīgi daudz, tas izraisa nelielu paniku, jo nezinu, ko ar to darīt
linkbūs

[Jan. 24th, 2020|12:25 am]
tikko beidzot iesniedzu pēdējo semestra eseju. pilnīgs mēsls, bet pati esmu vainīga. nekas, labi ka pasniedzējs ir saprotošs, uzrakstīšu viņam nelielu atvainošanos ar diezgan lielu kauna devu pašai pret sevi. bet nu, man grūti gāja. citreiz to nedrīkst pieļaut!!
linkbūs

[Jan. 23rd, 2020|03:42 pm]
[mūzika |vairs jau nekāda]

man tiešām tagad jāvelk bikses kājās? es nevaru padzīvoties bez rūpēm pa māju kreklā, jo sencim tieši tagad jāsarunā kaut kādu lietu vešana uz mājām? jā, un tas tā ir tieši tāpēc, ka es esmu mājās. nav jau arī pirmā reize, tikai šādas lietas krīt uz nerviem.
linkbūs

iz pieredzes [Jan. 22nd, 2020|05:38 pm]
silti iesaku nākamreiz, kad gadās būt ārā skaidrā vakarā vai naktī, apstāties un paskatīties zvaigznēs. kad sajutīsi, cik maziņš esi, tevi pārņems miers.
linkbūs

[Jan. 21st, 2020|01:41 am]
[Tags|, ]

man šausmonīgi trūkst pieskārienu. zinu, ka ikdienā radu iespaidu, ka man tuvoties nav laba doma un ka jūtos ērti no visiem vairāk vai mazāk atstatus, kas ir taisnība līdz konkrētam brīdim. ja kāds man iekrīt sirsniņā un es jūtos pietiekami ērti un brīvi viņa klātbūtnē, es kļūstu par vismīļāko mazo suncīti, kāds iespējams. tikai nav nevienam īsti līdz galam sanācis parādīt šo savu mīļumu, jo agrāk vai vēlāk visi nobīstas no manu jūtu spēka un manas vēlmes dot otram visu pašu labāko. tas nekas, lielā mērā pie tā jau esmu pieradusi. tomēr, teikt, ka neizjūtu šāda aspekta iztrūkumu, nozīmētu melot.

man patīk par šo manu “cieto čaulu” un “mīļo iekšiņu” domāt saistībā ar savām dažbrīd šķietami pārāk maigajām plaukstām. pēc tā, kā es sevi ikdienā pasniedzu, nevienam nekad neienāktu prātā, ka man ir tik maigas rokas.

varbūt par ikkatra sirdi var spriest pēc viņa rokām..?
linkbūs

[Jan. 20th, 2020|11:37 am]
[mūzika |Grupa “Sigma”]

nezinu, vai man iepriekš ir tā bijis. šobrīd tik šausmīgi krindžoju un kaunos par savu dzīvi, ka daru visu, lai nesazinātos ar cilvēkiem, kam šobrīd nav aktīva loma manā dzīvē. nu, vai tas ir normāli?? gribas aizbraukt pie jūras un saplūst ar smiltīm, klausoties viļņos un elpojot svaigo gaisu. gluži kā Andras Neiburgas grāmatā...
linkbūs

labvakar [Jan. 19th, 2020|09:34 pm]
[Tags|]

es ceru, ka izpaušanās šeit man palīdzēs ar velniem, kas sēž manī. it kā man ir daudz vietu, kur izlikt uz āru traucējošo - ir mamma, draugi, mana mīļā klade un pat privāti privāts instagram konts ar tieši vienu sekotāju. bet arvien biežāk neviens no šiem variantiem nešķiet piemērots.
mamma reiz stāstīja, ka neviens īsti nezina neko par viņu līdz galam, jo viņa nevienam nespējot neko pastāstīt, reizē tomēr atstājot atvērta cilvēka iespaidu. laikam man tas no viņas, lai arī nedomāju, ka ar mani tas ir tik radikāli. jebkurā gadījumā, šeit man nebūs nekāda iemesla kaut ko cenzēt vai neteikt līdz galam. ceru, ka esmu tam gatava.
link1 ir|būs

navigation
[ viewing | most recent entries ]