friends

friends

balts_sunis

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

[Oct. 6th, 2026|09:46 am]

teja

es vienkārši absolūti un fatāli neuzticos neoliberālismam apvienojumā ar nacionālismu. nacionālisms kā lubrikants, lai šo visu norītu aŗi ļaudis, kas maybe mazliet šaubās, vai ta nu tiešām nauda ir galvenais... bet - pieķeram klāt drošības jautājumu un valsts atbalstītu rasismu un robežas un Ukrainu - jā, jā, labi, labi, protams, lai jau puiši cīnās

neoliberālisms un performatīva naudas un varas estētika šajā pasaulē ir valdījuši ļoti ļoti sen, un tos - kā masku un kā spēli - lieto arī cilvēki, kas sirds dziļumos tam netic, visa mūsu realitāte ir šo lietu piesārņota, un mēs no tā nevaram izvairīties, bet pie vēlēšanu urnām mēs varam izvēlēties!

es vienkārši to visu no sirds nīstu, un nevis tāpēc, ka esmu pati brīvprātīgi piespiedu kārtā padsmit gadus staigājusi šajā drag, un man vēl tagad ir šādas kultūras elementi - pirmkārt, es esmu Libra Raising, man vienmēr būs posh iezīmes, man patīk cēlmetāli, dārgakmeņi, labi apdares materiāli, visaugstākās iespējamās kvalitātes pārtika un alkohols, haute parfumerie, ar rokām gatavots apģērbs, iet pie kosmetologa, utt utt., bet es to visu redzu drīzāk kā KINK, kā visādas iekāres un augstas dzīves prasības, kas tomēr totāli nav galvenais, tās ir lietas, bez kurām es varu arī iztikt un nekad dzīvē uz tā nebūvētu ētiskas un filozofiskas sistēmas, vai redflagus vai dīlbreikerus, vai kādu apbrīnotu vai neapbrīnotu šo lietu dēļ, jo man reāli pietiek arī ar dieva mīlestību un aukstu peldi svaigā gaisā, es jūtos kā ļoti bagāts cilvēks, arī mežā lasot sēnes, yap, LIBRA RAISING, un es faking nesaprotu, kā tas neoliberālisms var cilvēkus apmāt līdz viņu sirds dziļumiem

es arī reizē apzinos, ka šeit mēs runājam tikai par politiskajām pārliecībām un es šeit, atšķirībā no mākslas, kuru taisu, nepretendēju uz absolūto patiesību
bet vienkārši neprasiet, lai es jūs cienu vai par jums balsoju
labi, es par šo vēl parakstīšu

link

3 ir|būs

Psihiatrija 9 / Par jaunām (25-30) sievietēm ar šizoīdu personību

[Oct. 3rd, 2026|09:01 am]

eos

Šizoīdie personības traucējumi ir viens no visvairāk nepamanītajiem un visretāk diagnosticētajiem stāvokļiem šajā demogrāfiskajā grupā tāpēc, ka klīniskais priekšstats tika veidots gandrīz tikai uz vīriešu izpausmēm un tāpēc, ka sievietes, kuras atbilst šim modelim, bieži tiek kļūdaini marķētas ar kaut ko pavisam citu.

Prevalence sabiedrībā literatūrā minēta kā 0,8%. Diagnosticē vīriešus divreiz biežāk, nekā sievietes.

Pēc DSM V:

Šizoīdie personības traucējumi tiek definēti ar visaptverošu atsvešinātību no sociālajām attiecībām un ierobežotu emocionālās izteiksmes spektru starppersonu situācijās.

Formālajos kritērijos ietilpst vismaz četri no šiem:

* Ne vēlas, ne bauda tuvas attiecības (tostarp ar ģimeni)
* Izvēlas vientuļas nodarbes gandrīz ekskluzīvi
* Maz vai vispār nav intereses par seksuālām pieredzēm ar citiem
* Gūst prieku no nedaudzām nodarbēm
* Trūkst tuvu draugu vai uzticības personu, izņemot pirmās pakāpes radiniekus
* Šķiet vienaldzīga pret uzslavu vai kritiku
* Izrāda emocionālu aukstumu, atsvešinātību vai noplacinātu afektu

Galvenais vārds ir vienaldzība, nevis trauksme. Tas ir tas, kas to atšķir no izvairīgajiem personības traucējumiem—izvairīgais cilvēks vēlas saikni, bet baidās no noraidījuma. Šizoīdais cilvēks vienkārši nereģistrē šo pievilkšanos.

Jaunām sievietēm ar šizoīdām iezīmēm bieži attīstās sociālā maskēšanās, kas vīriešiem nav raksturīga:

Izrādīts siltums — viņas apgūst scenārijus, atspoguļo afektu, pamāj īstajos brīžos. Iekšēji nekas no tā nepiepildās.

Terapeitam tīkamā uzvedība — tā kā viņas intelektuāli spēj modelēt to, ko ārsts vēlas dzirdēt, viņām tiek kļūdaini diagnosticēta depresija, trauksme vai "augsti funkcionējošs autisms", nevis šizoīdie traucējumi.

Romantiskā atdarināšana — viņas var satikties, precēties, pat audzināt bērnus, veicot kustības, vienlaikus jūtoties kā novērotājas aiz stikla.

***

25–30 gadus vecai sievietei šizoīdie PT (personības traucējumi) bieži izskatās pēc kompetences bez saiknes — kāda, kas funkcionē, varbūt pat ļoti labi, bet kas attiecībās pārvietojas kā pieklājīgs novērotājs, nevis dalībnieks.

Galvenais ir ilgu neesamība. Viņa netiecas pēc tuvības, ko nevar iegūt. Viņa patiesi apjūk, kāpēc kāds to vispār vēlētos.

Tā ir vienaldzība—ne kautrība, ne bailes, ne traumas reakcija—ir paraksts šiem PT.

***

Komentārs. Lasu šo un domāju - katros laikos kādi personības traucējumi šķiet kā adaptācija, nevis traucējumi.

Negrib attiecības, maz draugu, bagāta iekšējā pasaule (daudzas uztur izsmalcinātas fantāzijas dzīves, radošus projektus vai intelektuālas nodarbes, kas aizstāj ārējās attiecības). Kovid laikā un pēc tā spēt neilgoties pēc tā, kas citām ļoti sāp (nav ģimenes, nav bērnu, nav tuvu un foršu draudzeņu) var būt kā adaptācija.

Normālos laikos, protams, jebkāda veida sociāla atsvešināšanās ir uztverama kā personības traucējumi. Taču normālie laiki ir beigušies. Uz kādu brīdi.

Kad sabiedrība atgriezīsies pie uzticēšanās viens otram? Kad veidot ģimeni būs prestiži, kad būs lieli bērnu pabalsti un politika, kas veicina ģimenes ar trim bērniem, lai varētu Latvijā būt pozitīva dzimstība?

link

6 ir|būs

runā dāmas, vol. 145

[Sep. 25th, 2026|03:17 pm]