Jūnijs 2007
| |
|
|
|
|
1 |
2 |
| 3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| 10 |
11 |
12 |
13 |
14 |
15 |
16 |
| 17 |
18 |
19 |
20 |
21 |
22 |
23 |
| 24 |
25 |
26 |
27 |
28 |
29 |
30 |
|
2.2.05 03:39
Jautājums par to, ka cilvēks var izvēlēties kād būs viņa dzīve un pats to veidot cik labi vien iespējams, par to, ka tas neprasa nemaz itk daudz, un šis darbs, ko dzīve pieprasa ir skaidri redzams, un jautājums - kāpēc es neko nedaru? Kas mani vakarā aizrauj no rīta šķiet sekls un necils, bezvērtīgs, bet kaut kam taču ir jādzīvo. Man vispār nepatīk tas, kā es pavadu savas dienas. Man nepatīk, ka viss šķiet kā es būtu piespiesta pie sienas un man nebūtu citas izvēles, piemēram, skola... Vai tā būs vienmēr? Arī attiecībās ar cilvēkiem, šķiet kautkādām visuvarenām normām un nezinu kam īsti, bet tas viss vada manu dzīvi. un varbūt es negribu beigt skolu un augstskolu, varbūt man nav citas izejas un varbūt paies vēl gadi pieci un es atkal teikš, ka es neko nedaru mana dzīve pati risinās un dzīvojās, es vairs nezinu un neatceros vai kādreiz esmu zinājusi, es pazaudēju... Mana dvēsele nekad nav tajā, ko es daru. Ja es ticētu kādam labam padomam un sāktu apcerēt, ko es gribu, varbūt uz šīs pasaules nemaz nebūtu nekā tāda, ko es gribu. un man ir bail, un skumji un neaptverami, ka tā varētu paiet visa dzīve, pieci gad, nākošā diena... viena un vēl viena tād briesmīga sekunde, kas man šķiet apnicīga un vienaldzīga, es nezinu kapēc.
2.2.05, 11:04
jaa, it kaa iipashi lielas iespeejas pasham izveeleeties kaa dziivot shkietami nav, bet, ja esi gatava to tomeer dariit, tad noskanjojiem tam un dari taa. tas nenoziimee, ka tagad jaapamet skola, jo tu neredzi jeegu tai, vai arii ka jaamuuku prom uz aafriku(lai gan var arii taa dariit, bet visticamaak tas nenotiks). viss buus tavaa attieksmee. tu vari iet skolaa, bet nepienjemt vinju sevii, taa tu izvairiisies no sev netiikamu lietu noslaanjoshanos sevii. ej uz skolu, bet neesi tur. esi tur, kur tu veelies buut. man jau kaadu laiku taa izdodas dziivot. es nemaz shobriid neseezu datorklasee, es esmu kaukur aizlidojusi prom ar savaam domaam, varbuut taa ir izvairiishanaas no realitaates, bet es nekad neesmu uzskatiijusi ka buushana realitaatee ir svariigaaka nekaa buushana savaas iluuzijaas, vai kaa nu veel kaads to grib nosaukt. kursh tad galu galaa var pateikt, kura ir iistaaka vai noziimiigaaka? kursh ir tas, kas to zin? mees pashi. katrs par sevi. mums katram ir savas nianses, nevajag vinjas pazaudeet. izliekamies, ka mees nedzirdam to, ko mums diktee, daram taa, kaa juutam. galu galaa es nemaz neesmu nelaimiiga dziivojot pasaulee, kur manas iluuzijas taa arii paliek par iluuzijaam, iespeejams, ka kaut kad es vinjas speeshu piepildiit, bet lai tas notiktu, no saakuma tam ir jaavelta daudz domas un idejas. un es personiigi ticu, ka es atradiishu taadu vietu shitajaa miskastee, kurai es buushu radiita.
un par taam idejaam, kas vienubriid traki aizrauj, bet naakamajaa dienaa jau esi pilniigi atmetis un samierinaajies ar realitaati, ar to, ka taa bezdarbiiba tomeer vilina. neliedz sev sapnjot par vinjaam, iespeejams, dziive tev piespeelees situaaciju, kur shii ideja buus skaidri realizeejama, tas nekas, ka tas nebuus tieshi taa, kaa izteelojies, ej ar pluusmu un dziive pati tev dos iespeejas.
un nenorobezojies no sevis, negriez muguru un viss buus taa kaa vajag.
(ha, smiekliigi, ka pirms kaadaam divaam dienaam man arii bija taada putra galvaa, bet tagad jau baigos padomus baarstu. nekas, taa notiek, uznaak taadi mirkli, kad haoss paarnjem galvu, bet tad paraadaas kautvai kautkaads nieks, kas visu njem un sakaarto pa vietaam. liidz briidim, kad atkal viss samudzinaas..)
2.2.05, 22:12
Dzīvošana ilūzijās mani nespēj piepildī - vienalga vai tā būtu sapņošan par ideālu pasauli ar mutuļojošu un neizsīkstošu enerģiju, kur neviens otram nestājos ceļā, vai arī tā būtu nākotnes vīzija par sūrā darba augļiem vai tamlīdzīgi. iespējams tas viss tikai tāpēc, ka esmu sevī vīlusies, jo man nekad nepietiek apņēmības tam, ko vēlos.
uz Āfriku nemaz negribas. es gribu sajust dzīvi, to ka dzīvoju būt vienmēr arvisu sirdi realitātē, nevis novērsties no tās.
es tikai neredzu, ko es gribu sasniegt, kas būtu tas, ko pēc visu šausmīgo šķēršļu pārvarēšanas es vēlētos iegūt.
laikam vienkārši jābeidz par to visu...varbūt vēlāk kas šķitīs skaidrāks...
2.2.05, 11:07
aa, jaa, un galu galaa, pasaule ir piemeerota taa, lai vinja dereetu mums visiem kopaa kaa vienam veselam, bet ja gribam piemeerot to sev, tad tas ir izdaraams tikai caur sevi pashu nevis caur aarpasauli.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}