ballbalone

viss ir pateikts. vārdi beigušies. tik daudz kas izdarīts, ka viss sāk garlaikot. tik daudz dzerts, ka šonedēļ sanāktu divas kleitas, pēc diviem mēnešiem jau ceļojums. tik daudz atšķirīgu cilvēku, viedokļu, skaņu un ritmu. ļoti daudz domas, ko gribas nosargāt.
šodien ir sajūta, ka vajag atrast sevi no jauna. šajā lielajā dejā un troksnī var pazaudēties. tad tu saproti, ka kāds pieklājības pēc iestarpina tavā stāstījumā aha, kaut neko nedzird. saproti cik tu ļoti sevi mīli un cik tev skaista dzīve. ievelc dūmu, lēnām nogalini sevi.
sasodīts cik tas viss ir interesanti, bet lai nekļūtu par daļu no vājprāta ir jābūt ļoti stipram. tādēļ gribas paslēpties, aizbēgt no šī visa un visiem. un atrast to punktu, kur piesiet skatienu pie horizonta, lai nenoreibtu virpuļojot.

šorīt nobrīnījos cik ātri var pierast pie skropstu tušas, tā ka pati vairs nevar no mājas iziet. vakar nobrīnījos kādā zibens ātrumā var iekrist atmiņu bedrē ar smiekliem un asarām. brīnos par daudz ko, kā pirmo dienu pa zemes virsu staigātu.
šodien balle ballīte. huh. rīt ar. šodien gribas sastrādāt nedarbus, bet kurš tad tādus dos, bet es vēl pameklēšu iespējas izpausties stulbumā.

traka diena. nežēlīgi nāk miegs. vispār izskūti mati pie deniņiem, krāsaini nagi, maza ķipara apciemojums, ilga braukšana ar autobusu, iešana. nogurums.

es sāku pamazām melot visiem un kaitēt pati sev. man ir jāmācās, man ir jāpabeidz universitāte, bet es nemācos, nezināmu iemeslu dēļ, tad man no sevis ir kauns un es meloju, ka esmu kaut kur bijusi un kaut ko darījusi. protams nekas uz priekšu neiet un ir pilnīgā dirsā, tā, ka raudāt gribas. tad ienīstu sevi. ja kāds man tagad pieliktu ieroci pie galvas un teiktu "mācies vai mirsti". visticamākais, ka es atbildētu "šauj". ar asarām acīs gan, bet atkal jau pietrūkst lielo mērķu uz ko tiekties un ideālu, vai arī es to tikko izdomāju sev kā aizbildinājumu.

"viss slēpjas spējā valdīt pār sevi. un izvēlē. tas arī viss."

teica kāds gudrs vīrs.
rīt ūdensdiena. sākšu ar ūdeni, lai atīra manu melīgo miesu.

šodien saņēmu padaudz drosmes un uzaicināju viņu uz ballīti. ne jau, lai uzmāktos vai kaklā kārtos, bet lai pēc tam nebūtu sajūta, ka gribēju, bet pati ne pirkstiņu nepakustināju. tagad mans solis pasperts, viņš var izvēlēties, jo tālāk es neiešu, i prātā nenāk.

un ģenerēju visādas idejas uz vecmeitu ballīti, pašai jau šķiet, ka būs ģeniāli, jo es to māsu mīlu, ka traks var palikt.

dzīve notiek. ar mani vai bez. man tik daudz ideju, tik daudz darāmā, ka kā jau kārtīgs cilvēks spēju paranormāli daudz domāt, krietni mazāk darīt. bet tas šķiet nav nekāds grēks, varbūt tā tas gluži vienkārši dzīvē iekārtots. gaidu, kad darbs darīs darītāju.

rīt no paša rīta pie friziera. gribu daļu noskūt, kut kādus fragmentus, lai ir traki, bet smuki, bet lai nav par traku. lauzu galvu, jo brīžiem žēl, pēc pēdējā trakā izgājiena ar matiem dabūju ļoti ilgi audzēt un tagad viņi tik skaisti, biezi, gari un tumšbrūni. vismaz vērtējot foto, labākais, kas jebkad bijis, ja neskaita, kad man bija deviņi gadi un saulē izbalējuši, galīgi blondi un lokaini, apbrīnojami princešu mati.

šodien domāju un lieku pa plauktiem, gultas, locekļus, vīriešus. uzjautrinos domājot un salīdzinot viņus savstarpēji. kā viņi rīkojas līdz tiek līdz gultai, kā uzvedas tur, cits runā rupji, cits ir maigs, vēl kādam patīk iepliķēt. locekļi, mazi, lieli, kādam darbojas labāk mēle un pirksti, daži ir agresīvāki. visnotaļ interesanti tagad tā visu pārcilāt un secināt, ka tas ir pētīšanas vērts. tik atšķirīgi kā sāls ar pipariem un čilī ar balto šokolādi.
bet izpēte ir izpēte, var manipulēt, nepieķerties un tā kļūšana vēsākai jau mazliet biedē. man patīk proces, neviens jau sen nav sacēlis vētru pakrūtē, tā ka jumts iet prom un ceļi ļimst, bet tā ir bijis.

un es kolekcionēju īpatnējākos izteikumus.

5dienas pērle "tu esi tik karsta iekšā. uhh"


vismaz beidzot ir atsprindzis prāts no tās vecās ceļu ļimšanas, pagāja pusotrs gads, un šogad es plānoju pētīt un pētīt, līdz apjukumam, jo ir zaķu gads un zaķi daudz drāžas.

labrīt.
man šodien nav cigarešu, es šodien aizmirsu maku, man šodien nebūs cigarešu. man nāk miegs un jau kopš piektdienas/sestdienas nakts man ir auksti. vislabprātāk pavadu laiku saritinājusies segā. kurš tev darbā segu dos?!

dod dieviņ tādu laimi, šodien neko stulbu vispār nedarīt.

es gribu mājās, es gribu izdejoties pie skaļas mūzikas līdz elpas trūkumam. tad ar siltu tēju ieritināties pie milzīga spēļu lāča un skatīties filmu, vēlams tādu kur acis jāizraud. ta riebjas man viss. vienubrīd iedomājos, pārēdīšos vakarā, bet nekā, dirst var visi iet, citādi dusmas jādabū ārā. es laikam gribētu sev ļoti labu draugu geju. nav grūti pie tāda tikt.
vispār ziniet Burleska ir ļoti skaista, štrunts, ka klišejiska un salda, bet tā veļa, tās meitenes mmm.
rīt iešu uz ballīti un noķeršu jaunus iespaidus.

nu re. miers, miers un iemetas škrobe no zila gaisa. mazāk vajag līst pa interneta dzīlēm un rakņāties svešu cilvēku dzīvēs. jo viņu dzīve jau nemainās, var tikai sabēdāties pats. bļeģ. vot tā.

gribēšana ir sarežģīta lieta un liktenis nav mazais bērns, ja tu visu laiku saki "es gribu to, es gribu šito", tad viņš dod arī tik lielisku iespēju kā gribēt vairāk. nē, tu neiegūsti kāroto, jo tu gribēji un tev tiek dota iespēja gribēt uz pilnu klapi. varbūt tādēļ ar mani tā, jo es visu laiku gribu un lai cik dīvaini neliktos, nemaz tādu patiesu iekšēju mieru nepazīstu un nesaprotu.
jāmācās pazemība, lēnprātība un pateicība visumam.

šodienas izlasījums internet tīmekļos.

"gribi atrast īstu mīlestību? nomet 15kg, nopērc normālas drēbes un sāc krāsoties. atradīsi."

bļe iespārdīja.

un vispār es brīnos, kur es pa dienu pazaudēju tik daudz enerģijas.
no rīta es pieceļos ar milzīgiem plāniem, prieka pilna, sparīga, nu labi, ne uzreiz pēc acu atvēršanas un izvelšanās no gultas, tad vēl ļoti miegaina un palēlināta ar saņurcītiem matiem un šaurām acīm.
bet kad pienāk vakars to vien varu kā nopūsties un noskatīties kādu filmu. varbūt mana enerģija ir gaismā, jo vasarā cilvēki var būt darbīgāki. vai arī es daru visādus daudz, nekam nevajadzīgus niekus un pazaudēju svarīgo. hmm, kā to izlabot?

visi domā, visi visu laiku domā. es arī domāju, es visu laiku domāju. pēc vakardienas pirts, es tik sasodīti labi pārizgulējos, ka sākot no 4iem nācās pašizdomāt savus sapņus un iegrimt tajos, ik pa pusstundai nolemjot, ka nepatīk un nav īstais. domā cik gribi, viss ir kā ir.

man tās elektrības garastāvokļa svārstības sāk tracināt.
es arī svārstos.

Snieg nemanāmi, jo pārslas izkūst virs mākoņiem.
Salst neaprakstāmi, jo miesā kāds lāstekas dzen.
Kliedz nedzirdami prāts stindzinošā vājprātā.
Pukst neapstādināmi miesa iekārē neizskaidrojamā.
Slāpst asinis pēc dzēriena dedzinošā.
Un āda trīs pēc pieskāriena nebeidzamā.
Šonakt valda iekāre.

tā lūk notiek vasaras naktīs.

fuj, piecelties no aizgulēšanās un kolēģa zvana ir pretīgi, pretīgi, drausmīgi pretīgi. nepatīk, ka uz mani ir jāgaida. nepatīk, ka nevaru atmosties. un vispār nepatīk domas manā galvā un vēlmes šorīt.

bū, visi tīra jumtus no sniega. piektdien es redzēju viņu pārrodamies piekusušu, darba drēbēs un ar visām tām sakabēm, lai var pieāķēties un nenokristu. ar vieglu smīniņu iztēlojos viņu tikai ar tām drošības jostām un pieāķētu pie gultas. bet šodien puiši, nu jau gan citi, tīra jumtu aiz loga. un kā jūs domājat, par ko es domāju visu laiku? jā, par to zaķi, ko vakar nevarēju ciest, kurš vakardien bija slims un ja jāatzīst, tad pēc pirmajām divām reizēm man bija vienaldzība, tad nu jau nē. rar. stulbums.

ha. redzēju viņu sapnī. citu viņu.
mūsu vēsture. minets no manas puses viņam manā dzimšanas dienā, manā mājā. pēcāk pateicībā piespiediens pie viņa krūts un miegs. romāna turpinājums salidojumā, jā, mēs esam bijušie skolas biedri un nu jau arī turpinājums jaunajā gadā.
tikai es kaut kā jūtos kā kaut kāds dzēruma rezerves plāns, nevarētu jau teikt, ka es tā neuzvedos, bet mani tas tik ļoti tracina. viņš ir tik mīļš, kad mēs esam divatā. bet kad apkārt ir cilvēki mēs abi izliekamies, ka viens otru nepazīstam. viņu tracina, kad ar mani kaut vai runā kāds cits vīrietis.
mani tracina visa pastāvošā situācija, tādēļ jaunaisgads bija tāds, ka es nepamanīju salūtu, jo koncentrējos uz šampanieti.

nu vai nav jauki? :D
vecais jaukumiņš par manis nosūtīto pārsteigumsdāvanu ar vēstuli pa pastu nav devis pat ne ziņu miņu.
juhuhu. bet kā saka kāda mana draudzene, ja uz grābekļa uzkāpj trīs reizes, esot jākāpj, kamēr lūzt.

esot tikai divas emocijas, kas dzīvē izšķir visas mūsu rīcības. bailes un mīlestība. es esmu iestrēgusi bailēs. man bail no sevis, bail kļūdīties, bail, ka nesanāks, bail no sabiedrības, no citu viedokļa. bail no visa.
ziniet cik ļoti biedējoši ir, kad tu sevī pamani visas tās šizofrēniskās pazīmes un izpausmes par ko raksta psihes medicīnas grāmatās, ko es lasu pirms gulētiešanas tīri aiz intereses. es visu saprotu, redzu cēloņus. bet neko nevaru pasākt radikālai notikumu maiņai.
varbūt man tas patīk?
rīt jaunaisgads, vēl viena diena kā diena. bet tieši uz šīm lielajām dienām viss sagrižas kājām gaisā, kad visi ir kopā un vienā mirklī, lai cik stiprs tu nebūtu, tu sabrūc.
bet rīt es dzeršu viskiju, pa ceļam klausīšos regeju un sastādīšu nevienam nevajadzīgu vēlmju un apņemšanos listi.
man nākošgad zvaigznes sola sasodīti veiksmīgu gadu.

ziniet. es sev riebjos. tieši šobrīd es sev ļoti riebjos. es to pasaku un atstāju šeit. man ir tik ļoti daudz, bet es krietni par maz to novērtēju.
es vienkārši neesmu "tagadnes" cilvēks. man ir ilūzijas, man ir atmiņas.
tad nu ievēlos nākamgad dzīvot tagadnē, izmantot mirkli.
to arī tev.

vairāk mīlestības un bezbailību.

http://www.youtube.com/watch?v=7HGW9hNlwhs&playnext=1&list=PL825D6830730DE008&index=6