ballbalone

ehh, ko lai šeit pasaka. jūtos kā maza enerģijas bumba. esmu uz viļņa. nekad nav iespējams sagrābt visu, bet baudu sniedz arī darīšana pa kripatai un harmonija. un vēl tas pavasara gaiss. šopavasar, lai mīlētu sevi. bet nejaukt ar egoismu.
rīti iesākas ar sirdstrieku pa darba līniju un tad turpinās ar pārliecību, ka viss ir kārtībā un nav iespējams izkontrolēt visu pasauli, lai arī cik precīzs tu būtu, tu nevari būt precīzs viņš. visur valda mijiedarbība.
man ne visai tīk šis darba monitors, jo šeit burtiski ir jāripina acis pa ekrānu lasot, viņš liels, burti maziņi, teksti gari. tādēļ situ pa kalkulatora pogām un ķēpāju papīra lapas. haoss, bet man sava kārtība.

a, biju uz vakummasāžu, mazs sadomazohisms, jo sāp un paliek zilumi. bet pats sevi sit un pats sevi mīli.
gavēnis. gavēnis ir lieliska parādība zemes virsū, lai pārbaudītu savus spēkus un lēnprātīgi pārdomātu savus paradumus.

nav tirdziņa, jauks laiks.

man nevajag tavu patiesību, man ir mana.
man nevajag tavu Dievu, man ir mūsu.

rīt sākas gavēnis. augstas latiņas šogad sev uzliktas, bet tie ir solījumi sev klusumā, kas netiek izkliegti.
cīņa ar sevi ir visgrūtākā.

man riebjas tie cilvēki apkārt ar saviem stereotipiskajiem viedokļiem par visu, aprobežotība, aizvēsturisks skats. vienmēr iss ir slikti. viņi izraisa manī prieku klusēt. lai jau tie dumjie bļauj, jo tikai muļķis ir pilnīgi pārliecināts.

http://mixfmradio.com/ tiešām šo vakaru ceļ spārnos. pēdjā laikā nav ko teikt, neko negribas, brīžiem pamanu, ka kaut kur sevi nevajadzīgi pievažoju ar atmiņām un iztēli. bet patiesībā tāds bezsvara, bezlaika, bez notikumu, beziegribu klusais periods iestājies.

ieslēdz to mūziku un izbaudi vakaru. uzgriez skaļāk.

bļe, uzvilkos. ja grib kāds diskutēt par niekiem, bet nav skaidras primārās lietas, tad nošaujiet mani, bet tas nav nopietns projekts un tas nerealizēsies. man ir simtiem projektu, glaunās mapītēs, bet uzcelti divi. tātad?! jā varu iet arī pie šefa padiskutēt, tracina mani tas lecīgais āzis. johaidī. nevajag mani par tizlu aitu uzskatīt un bojāt man dienu.

ziniet cik Kyriakosu facebookaa?! miljons. īstais? neviens. rar njah.

es redzēju savu mūža mīlu sapnī. kā lai tagad dzīvo? viņš skrēja pa pludmali ar platu smaidu sejā. es sēdēju uz kraujas un pīpēju. nesatiku viņu. kļuvu ļoti nemierīga, gan sapnī, gan dzīvē. es pēdējā laikā daudz skumstu par un ap viņu, jeb viņa idealizēto tēlu manā prātā.

"vai zini, es kādreiz biju glābējs. es sēdēju glābšanas tornī un alku pēc ūdens. viss, ko es visu dienu gribēju, bija tikt ūdenī. pēc maiņas beigām ienirstot, man jāatzīstas, vienīgā doma man bija, ka okeāns mani nāvīgi biedē. es mīlu tevi. tu esi mans okeāns."

cilvēcīguma un dabīguma pilna. lēna, izjusti pulsējoša. the romantics.

es vienu nakti redzēju apbrīnojami skaistu vietu sapnī. peoniju parku, peoniju krūmus, peoniju pārpilnas debesis, visu. daži gaišzili mākoņi, vietumis ābeļziedi, akmens strūklakas, ūdens vietā peonijas. baltas, gaiši rozā, pufīgas, plaukušas, pumpuri, zaļas lapas. grants celiņi. upe ar iekārtu tiltu, koka terase ar kokos pakārtiem apaļiem bumbkrēsliem. šūpuļtīkli. zils, tumši zils ūdens. otrpus upei metro, augsceltnes, zelta durvis un durvju rokturi. cilvēki.
es alkstu tik tiešām tādā parkā staigāt un izpīpēt pētot dzelmi. uzpūš viegla vēja blāzma, uzvirmo tveicīgi saldā smarža, kā no cukur vates, kā pasaku pasaulē. un noskan mani neizsmietie smiekli.

neko negribēju teikt, jo mani šī diena nekā sevišķi neimponē. bet kad viss lielais vīriešu kolektīvs pasniedza rozes, apsveica un pasēdējām. njā samulsināja. patīkami. ļoti skaistas rozes.

shodien tāda domdieniņa sanāca. par sprandas sāpēm, par svaru, par ādu un uzturu. kā zīme no augšas piedega manis ceptā kūka :D nolēmu izkustēties jo sāp spranda, izdejojos, sāp joprojām, bet varbūt no regulāras kustēšanās paliks labāk.

vispār beidzot teicu sev, ka vajag un tagad, nevis kaut kad jau pienāks tas brīdis. šodien sanāca, bez solījumiem redzēs kā tas turpināsies.

ļoti šodien gribas dejot. pagaidām šķiet, ka mājās ir iespējams labāk nonest jumtu, ne kā vietējos iestādījumos, jo tur ir slikta mūzika. iejaukšu viskiju un tad jau redzēs ko tālāk. tik tiešām gribētos uz labu deju mūzikas klubu.

mums ir jauns kolēģis, orģināli no Francijas. Kventins vārdā, bijis iekš USA az vel. pusdienās ēd rafaelo. grāmatvede piesienas manām tirkīzzilajām zeķubiksēm, šefs saka, ka es labi jau izskatos, kad zieķēju higēnisko.
esmu iedarbojusies. atkal. visi brīnās par manu angļu mēli, es runāju salīdzinoši labi un brīvi, tikai es to nevienam apkārt nestāstu, jo neesmu pašpārliecināta šajā jautājumā. he, tad sanāk joki.

es uz cilvēkiem māku atstāt satriecoši apburošu iespaidu. priekšnieki mani sauc par "saulīti, mīļo sirdi vai vienkārši mīļo". viņi man arī tic un uzticas. viņi man dod ļoti grūtus uzdevumus un audzina mani par gudru būvinženieri. patīkami. šeit šķiet izpaužas mans jaunavas pedantisms, jo mājās to nevar redzēt. patiesībā es māku būt bravūrīga, iedomīga, lecīga un ļauna. man ļoti kārojas diploms kabatā.
viss tagad ir pārmaiņu procesā, bet tā jau ar to izaugsmi un attīstību ir, ka viss mainās. ir ļoti laba sajūta.

man ir jauns likums "negulēt ar dzērumā, nejauši iepazītiem vīriešiem".
ir nostādītas prioritātes.
un vajadzīgs vēl viens likums "nemanipulēt ar jaunākiem vīriešiem".
es neuzvedos adekvāti savam vecumam, izglītībai un amatam. jauniepazīti cilvēki uzskata, ka es mācos vēl vidusskolā. a, par ko nē?!

īpatnējs piektdienas vakars. glāze iemīļotā viskija. šokolāde. filma. Mielavs.
ja arī tev sagribas tā kārtīgi izraudāties, tad noskaties my sister's keeper.
kas šodien raud, tam rīt jāsmejas.

un tā tas notiek atkal un atkal, kaut kas kļūst mazsvarīgs un vieta nepaliek tukša.

visas meditācijas būtība ir seksa pieredze bez seksa.
un patiesi vai ir vēl kāds mirklis bez orgasma, kad tu nedomā?

viena liela pasaule,
Miljoniem šauru skatpunktu.
Tu neesi viens,
Tu esi arktikā kūstošais ledussniegs.

Maza mīlestība, milzīga patmīla.
Vajadzīga lielāka tīrība.
Izīri kabatu sīknaudu nabagiem,
Atstāj desu rijību badīgiem.

Miljoniem mazu vājprātu.
Apaļa zeme ar kvadrātā slimu sabiedrību.

Uzņemies atbildību, kaut iesākumā pabaro skudru ar cukurgraudu.
Pār tevi valda mīlestība vai bailes.
Sašņorē ciešāk zandeles.

šodien smeldzīga latvju mūzika. dubultās durvis rasējumos ar manu atzīmi, ka pieskaitītas, izskatās pēc kaunuma lūpām ar klitoru. es gribu citu kabinetu, blakus kolēģa enerģija mani nomāc.

ausos un klausos, ka šodien ķīniešu vecgada vakars, kad jāatbrīvojas no visa liekā, vecā un traucējošā. tātad meditācijas vakars ar labu mūziku un kādu grāmatu. miers. kā gadu sāksi, tā pavadīsi. vispār sola, ka šogad es pabeigšot visas lielās, iesāktās lietas un tas ļoti pat priecē.

viens alus jau ir spējīgs man sajaukt galvu. vakarnakt redzēju sapnī fantastiski skaistu vietu, kā nekad, nekur pat tik skaistu nebiju iztēlojusies. šodien dabūju mazu parakstiņu ieskaišu grāmatiņā. tiku pie jauna kreklblūzes. cīnos joprojām ar Heses stikla pērlīšu spēlēm un netieku gudra, kaut kas ir, kautas nav. bet kas ir kas?
dušā, dažas grāmatas lapas un cerība uz tik pat burvīgu sapni.

būs jāuzsāk karš mājās. tad, kad esmu viena, tad temperatūru noregulēju pa savam. es labāk guļu aukstumā. ja ir pārāk silts, tad man uzmācas murgi, es mostos un dīdos.
viena ražena darba nedēļa šodien beigsies.
visi darbā satraukušies par manu universitātes beigšanu, izjūtu kaunu visiem skaidrojot un taisnojoties, ka esmu ieparādojusies.

nedēļu jau mājā stāv alus, katru dienu plānoju izdzert, bet negribas. varbūt šodien būs tas svinīgais mirklis pie labas filmas.

satinos kapucē, atspiedos pret kolonnu pie ieejas durvīm un aizdedzināju cigareti. skatījos uz angāriem aiz sētas un mežu. no skursteņiem veļas dūmi, saule spiežas acīs un dzestrums laužas iekšā. domāju par laimi, par profesionālo laimi. es šeit jūtos labi, nāku ar prieku, ar kolēģiem sadzīvoju, mācos jaunumus, attīstos, jūtos novērtēta, mājās eju priecīga. šodien kolēģis teica, ka mani vajagot klonēt, es esot par maz. un tajā mirklī pirmoreiz es apzinājos, ka profesija izvēlēta pareizi.
tā ir viena laime, par pārējām citreiz. a, nē. vēl laime ir pilnīgi ne pēc kā neilgoties, šķiet, ka ar to puišu būšanām sajaucu galvu tik tālu , ka miers. tā ir liela brīvības sajūta, neko negaidīt, nekam nepieķerties un neilgoties, ja tam nav pamata.