Ceturtdiena, 16. Dec 2010, 10:56

visi vakara plāni sabruka trīsstundīgas telefonsarunas priekšā un tad aiz noguruma nolēmu ātri ieritināties zem siltas segas un atdoties sapņiem.
pirms iemigu domāju par seksu. izsecināju, ka man negribas gulēt ar nevienu ko zinu, negribu zināt cilvēku vēsturi, pagātni, potenciālu un nākotnes ieceres. nu gribu zināt, bet uzzināt no viņiem pašiem un laika gaitā. tad nu nospriedu, ka mūsu pilsētā šķiet, ka nekas pāri nepaliek, ja nu vienīgi apraktie dārgumi.

sapņi pēcāk bija ļoti aizraujoši, bet nu ne grama tagad vairs neatceros. jūtos labi.

Ceturtdiena, 16. Dec 2010, 14:47
[info]zils: ..

ak un jā, ja galvā ir salmi, par pērlēm tos nevar iztēlot, pat anonīmi, un otrādāk.
Cilvēka galvenās rakstura un cilvēciskās vadlīnijas spraucas laukā ikvienam anonīmiķim.
Tā teikt, liec kādu masku gribi, tāpat nenoslēpsies.

P.S. Simtunvienu reizi pārbaudīts un apstiprināts ;)