Otrdiena, 14. Dec 2010, 13:11

es esmu debīla ar sapēršanos viņā. man liekas, ka viņam es esmu dziļi pie pakaļas un viss ir manis pašas izdomāts. un pats trakākais, ka man ir aizdomas, ka es cepšos, gruzdēšu un vārīšos dēļ šī jautājuma diezgan ilgi un pamatīgi.
kāda ir labākā recepte, lai kādu idealizētu izmestu no galvas? nelīdz pat pus kopā būšanas laiks, jo mēs neesam bijuši kopā, ja neskaita manu iztēli.
bļe, izdrāzt manu debīlismu. stulbums.
 ir doma | 65 raksta

Otrdiena, 14. Dec 2010, 14:00
[info]zils: ..

Esat darba kolēģi?
Nāk prātā sižets no filmas "Bridzitas Džounsas dienasgrāmata"
par saraksti ar darba kolēģi darba meilos..

Saņem dūšu, un uzsit kaut ko ;)

Bet paturi prātā, visu pirms tā ir spēle, un ja viņš ir aizņemts, spēlei ir augstas likmes..
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 14. Dec 2010, 14:05
[info]ballbalone: Re: ..

te ir līdzīgi kā Bridžitā, tikai es sēžu kabinetā aiz stikla sienas. :D un vazājos ar īsiem svārkiem apkārt :D
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 14. Dec 2010, 14:09
[info]zils: ..

Nu mīlīt, sāc rīkoties ;)
reizi pa reizei uzsmaidi viņam, lai viņš saprot ka Tu smaidi tieši viņam.
Tikai. Neforsē. Palēnām ;)
Tā teikt, beidz fantazēt un sāc rīkoties ;)
Ar interesi gaidīšu notikumu attīstības galvenās vadlīnijas ;)
Turies! ;)
Ja nepamēģināsi, nezināsi, vai bija to vērts ;)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 14. Dec 2010, 14:16
[info]ballbalone: Re: ..

tad jau būs tevi jāinformē par līdzšinējo.
saskatīšanās un sasmaidīšanās 100x dienā jau ir ierasta lieta, kolēģu jociņi par mūsu uzvedību, jo visiem ir skaidrs jau par mūsu abpusējajām simpātijām. tikai neviens nav skaidri un gaiši neko noformulējis.
itkā nejauša ķermeniska saskarsme ar jau tā kā mēdz gadīties.
pīpējot jaukas sarunas un pat var just, kad viens vai otrs jūtas pārāk atvērts, jo šķiet, ka tā nedrīkst un atkal itkā noslēdzas.

traks var palikt, riktīgu ziepeni būšu savērpusi :D
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 14. Dec 2010, 14:23
[info]zils: ..

Ja vien neesi to visu vnk iedomājusies, un ja viņš nav tik jauks pret visām kolēģem, tad Tev ir jāizdara kaut kas tāds, kas ir nepārprotams mājiens, kā spēriens Viņam pa pakaļgalu.
Shito laivu kaut kā ir jāsašupo.

Tad vai nu tā grims, jo viņš Tevī redz tikai labu draugu, un ir uzticīgs savai sievai utt,
vai arī ja Viņš ir tād brunču puika, notikumi uzņems apgriezienus, līdz galvas reibonim.. Bet. šitās darba pasakas reiz beidzas. Un tad gan nav forši sēdēt līdzās..

P.S. kad vētra būs pār, būs pašai interesanti pārlasīt savu ziepeni ;)
P.S.S. Es Unu nepērku ;)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 14. Dec 2010, 14:29
[info]ballbalone: Re: ..

es esmu vienīgā meitene, grūti tādēļ nospriest.

viņa izteiciens "baro vilku kā gribi, tāpat uz mežu skatās" . varētu par brunču patiku liecināt. :D

es arī unu nepērku, viņa uzkrita man uz galvas, kaut kādā mistikā vēstule no galvenās redaktores. :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 14. Dec 2010, 16:12
[info]zils: ..

Bet, visā visumā, man ir baigi gudra doma :)
ar večiem nav nekāda sakara, Tu vnk gribi ārstēt savu vientulību, un Tevī plosās hormonu vētra.
Un šitais patiesībā ir baigās lamatas prātam, jo Tu atbildi ar simpātijām ikvienam, kurš Tev izrāda īpašu uzmanību.
Un baigi var iebraukt auzās..
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 14. Dec 2010, 16:15
[info]ballbalone: Re: ..

baisi. :)
komunikācija ir viens, sirds aizķeršanās kas cits.
šķiet, ka bojāju savu tēlu tavās acīs. bet kaut kā nav vainas iekšā.
Iepriekšējais - Atbildēt