gribu 7dienu. ar pastaigu, pusdienām pie vecvecākiem, pirti un piparmētru tēju. njerrr. bet 5dienai, 5dienai piedienas ballīte, kaut arī negribas. vajag piespiesties. cik tad var vecā sulā sautēties, vajadzīgas jaunas vēsmas. :)

ziniet kāda ir jocīgākā sajūta kāda mani piemeklējusi pēdējā laikā?! nakts izslēgšana. kopš 2dienas, kad salietojos Jimu pirms gulētiešanas ir sajūta, ka iekāpjot gultā kāds mani izslēdz. no rīta ieslēdz 5min pirms modinātāja. tādā pašā pozā, bez neviena sapņa, bez nevienas domas. tukšums. tas ir patiešām baisi.

ak jel, ak jel. stāsts sekojošs. vienu reizi, kur nu vienu, ar drušku spriedām kā sakoļīt čaļus un kādus ta nu mēs gribam, un kur tādi uzturas. nospriedām, ka basketbolistu draudzenes mees negribētu būt, pārāk standartos jāierakstas. un šeku-reku, likteņa ironija. aizejam uz barčiku un abas sakoļījam basketbolistus vienā vakarā. pfff. viss jau būtu stilīgi bez gala, ja nebūtu tā, ka izrādās viņiem ir draugi basketbolisti, kuri piedevām izrādās man arī nav sveši. brr. visa patika pārgāja. vai es tāda vieglas uzvedības vai kā. ironija, ironijas galā. bet, kad tad darba diena beidzot būs galā?!
nu šādi lūk es te trulinos un ložņājot pa interneta dzīlēm uzzinu visu, ko labāk būtu nezinājusi vienreiz.