Laikam tikko piedzīvoju šodien otru grūtāko brīdi dzīvē...meitas saruna ar tēti , un sarunas beigās meitiņa saka tētim "Pasveicini mammīti" un otrā klausules galā klusums, tad telefons rokās man, dzirdu tēta asaras un vārdi "es nevaru pasveicināt mammīti , nevaru.... " Asaras birst un bērns skatās uz mani ar skumjām actiņām, jo jūt, ka mammīti nestiks mammīti nekad ;( Es laikam nekad nesapratīšu , Dievs, kāpēc paņēmi pie sevis manu māsu, kāpēc liec tik milzīgus pārbaudījumus...
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |